Režisors, bet kopš nesen arī politiķis Alvis Hermani, savā sociālajā tīklā uzdod jautājumus akciju organizatoriem un dalībniekiem pret Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas (SK):
„SK. Pirms mesties izsistē un nostāties vienā vai otrā pusē - ir ļoti daudz jautājumu, uz kuriem es pats meklēju atbildes un aicinu citus:
Kāpēc tās organizācijas, kas visaktīvāk runā par sieviešu aizsardzību, ir tieši tās pašas, kas visaktīvāk iestājas par imigrāciju (kas ir vislielākā potenciālā draudu drošībai manām trim meitām nākotnē)?
Kāpēc mūsu pašu valdības politiķi jau sen nav pielāgojuši Latvijas likumus, policiju un tiesas sieviešu aizsardzībai bez visādām konvencijām un kāpēc par to neviens nerīko demonstrācijas Doma laukumā?
Kāpēc šim Saeimai un šim prezidentam četru gadu viņu valdīšanas laikā SK ir vissvarīgākais projekts? Un nevis Latvijas valsts pārvaldes katastrofa, ko simbolizē Rail Baltica stabi un citi viņu izgāzušies projekti, pret kuriem arī neviens neprotestē Doma laukumā?
Ja es, piemēram, teātrī uz skatuves uzzīmētu varavīksni, tā neizbēgami simbolizētu kaut ko citu, bet vairs ne varavīksni. Tā darbojas simboli. Tas pats ar SK. Tas vairs nav tas, kas tur rakstīts, bet tas, ko tas simbolizē.
Vai tiešām aizstāvēt SK patiešām nozīmē aizstāvēt cīņu pret vardarbību? Varbūt šoreiz SK nozīmē - aizstāvēt kreiso vokistu un progresīvās partijas ideoloģiju? Un nevis sieviešu vai Latvijas intereses?
Varbūt lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju tomēr nav Kremļa aģenti? Un ne paliatīvie slimnieki ar demenci, kā viņus sauca vakar - mēs to dzirdējām.
Varbūt vietējie mediji mums kaut ko noklusē? Ja tā, kāda varētu būt iemesls?
Varbūt, citējot Vairu, jā sāk domāt ar galvu?
Es tikai jautāju. Jautāt taču var?
