Pēdējā Migrantu integrācijas politikas indeksā, kas publicēts šā gada septembrī, Latvijas valsts integrācijas politika tika novērtēta kā "salīdzinoši nelabvēlīga", raksta sabiedriskie mediji.
Šajā laikā Latvijas rādītājs pēdējos gados praktiski nav mainījies. Tajā pašā laikā Latvijā pieaug migrantu skaits, tostarp trešo valstu pilsoņu. Vai Latvijā ir rasismam līdzīgi izpausmes?
Par to stāstīja Latvijas Televīzijas programmā "De facto" priesteris no Indijas izcelsmes Kutukāt Rafaels Devasijs Džerins. Viņš nonāca pie secinājuma, ka labāk nevajadzētu staigāt pa Rīgas centru piektdienas un sestdienas vakarā - pastāv risks sastapt naidīgu attieksmi. Kā ziņoja programma "de facto", tas notika gan ar viņa draugiem, gan ar pašu. Gaišā dienas laikā Rīgas centrā acīmredzami piedzēries jaunietis mēģināja atņemt viņam somu. Neizdodas to izdarīt, vīrietis stipri iesita priesterim pa seju.
"Pēc tam, kad viņš mani iesita, es jutos sāpes vēl divas dienas," sacīja indiešu.
Bija arī vēl daži nepatīkami incidenti, taču vismaz tie nenodarīja fiziskas sāpes. Piemēram, divi puiši, kas sēdēja aiz viņa autobusā, ielika košļājamo gumiju priesterim matos.
"Es šeit esmu jau gadu un nedaudz zinu latviešu valodu. No viņu runas un izteiksmēm sapratu, ka viņi runāja kaut ko par to, ka esmu melns, un kaut ko par Indiju," sacīja viņš.
Priesteris no Indijas štata Kerāla ieradās Latvijā pagājušā gada aprīlī pēc vietējā priesteru uzaicinājuma. Latvijā ir diezgan daudz studentu no Indijas. Mācības ir galvenais iemesls, kāpēc Indijas pilsoņiem pēdējos gados tika izsniegtas uzturēšanās atļaujas Latvijā. Piemēram, saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, 2023. gada 1. jūlijā spēkā esošu uzturēšanās atļauju Latvijā ar mācību mērķi bija 3484 Indijas pilsoņi (2020 cilvēki to ieguva, būdami pēdējā kursa maģistranti vai doktoranti).
