Lietuva ir viena no retajām valstīm, kur benzodiazepīni — nomierinošie medikamenti — ieņem pirmo vietu medikamentu sarakstā. Ja Eiropā tos lieto apmēram 17% pacientu, tad pie mums — 40%. Un pēdējo sešu gadu laikā šī daļa ir trīskāršojusies, ziņo Latvijas radio 4.
Desmitiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju katru dienu lieto miega un nomierinošos medikamentus, kas var izraisīt atkarību. Benzodiazepīni oficiāli tiek izrakstīti krīzes saasināšanās gadījumā un īslaicīgai ārstēšanai, taču praksē cilvēki tos lieto gadiem ilgi. Vai Latvijas veselības aprūpes sistēma aizver acis uz pieaugošo atkarību? Atbildi meklēja žurnālistisko izmeklējumu programmas Atvērtie faili veidotāji Latvijas radio.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas toksikoloģijas un sepses klīnikā pacienti nonāk ar pārdozēšanu, pašnāvības domām, alkohola maldiem. Jau vairākus gadus šeit, īpaša projekta ietvaros, tiek vākti un analizēti dati par psihoaktīvām vielām, kuras lietojuši pacienti.
Precīzu datu par regulāriem trankvilizatoru lietotājiem Latvijā nav. Bet saskaņā ar Valsts zāļu aģentūras informāciju pagājušajā gadā katru dienu vienu devu miega, nomierinošo vai trauksmes medikamentu lietoja apmēram 57 000 cilvēku — tikpat, cik iedzīvotāju Ogres novadā.
Trankvilizatori pieder pie stingri uzskaitāmiem medikamentiem: viens ārsts drīkst izrakstīt pacientam tikai vienu iepakojumu mēnesī. Bet praksē nekas netraucē cilvēkam saņemt recepti pie psihiatra, bet pēc nedēļas — jaunu pie ģimenes ārsta. Pagājušajā gadā šādi medikamenti tika izrakstīti gandrīz 97 000 pacientiem.
Visbiežāk trankvilizatorus izraksta ģimenes ārsti, psihiatri, ārstu palīgi, medmāsas, neirologi un narkologi. Bet recepti, būtībā, var izrakstīt jebkurš ārsts.
«Ir medicīnas jomas, kur skaidri saprotams, kāpēc pacientam izraksta spēcīgu nomierinošo līdzekli — pirms stresa procedūras, operācijas. Bet es nesaprotu, kāpēc patologanatomi ir tiesīgi izrakstīt saviem pacientiem 'Xanax',» stāsta psihiatre Marta Gebele.
Spēcīgus medikamentus trauksmes ārstēšanai lieto arī gastroenterologi, infektologi, kardiologi, otorinolaringologi, oftalmologi, zobārsti... «Interesanti, kā mūsu likumdošanā masāžas terapeits vai fizioterapeits, kurš nav medicīnas darbinieks, var izrakstīt sarkano recepti uz šādiem medikamentiem,» brīnās Gebele.
Pieaugošā Latvijas iedzīvotāju atkarība no trankvilizatoriem liek veselības aprūpes sistēmai saskarties ar nopietnu izaicinājumu. Kamēr zāles paliek viegli pieejamas, un kontrole ir formāla, atkarīgo skaits tikai pieaugs, secina Atvērtie faili.
