Pastāv daudz mītu par to, kā atšķirt ēdamās sēnes no indīgajām. Šajā rakstā mēs atspēkosim maldīgus uzskatus, kas sastopami pat starp pieredzējušiem sēņotājiem.
- «Tārpi» (faktiski tās ir kukaiņu kāpuri) neatrodas indīgās sēnēs – tas ir maldīgs uzskats.
- Visas sēnes jaunībā ir ēdamas – tas nav taisnība. Nāvējošā mušmire ir letāli indīga jebkurā vecumā.
- Sudraba priekšmeti indīgas sēnes novārījumā melnē – tas ir mīts.
- Sīpola vai ķiploka galva, vārīta kopā ar indīgām sēnēm, kļūst brūna – tas ir maldīgs uzskats.
- Indīgas sēnes neizraisa piena skābēšanos – tas ir nepatiesi.
Tagad pārbaudiet, vai ievērojat īstos sēņotāja noteikumus:
- Nepieskarieties un neplūkājiet sēnes, kas jums nav pazīstamas.
- Nepārbaudiet pēc garšas, nelizājiet sēnes mežā. Pastāv mīts, ka, ja sēni aplizojot tā negaršo rūgti – tā ir ēdama. Tas nav pareizi!
- Neticiet mītam, ka pēc sēņu novārīšanas toksīnu koncentrācija samazinās.
- Ja iespējams, dodieties pēc sēnēm tikai kopā ar pieredzējušiem sēņotājiem.
- Ievērojiet noteikumu «Šaubies — neņem».
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru