Tāpēc, ka tas pats izdala hormonu, kas atbild par nogatavošanos, bez mātes auga līdzdalības.
Augļu un dārzeņu nogatavošanos izraisa etilēns. Šo dabisko augu hormonu 1912. gadā atklāja krievu botāniķis Dmitrijs Neljubovs.
Tā kā gāzi ražo pats auglis, tam nav obligāti jāpaliek uz zara. Noplūktais auglis var nogatavoties pat ātrāk nekā nenoplūktais, jo mitruma trūkuma gadījumā etilēna izdalīšanās pastiprinās. Ja starp nenogatavojušiem augļiem vai dārzeņiem ieliek vismaz vienu nogatavējušu, nogatavināšanās process paātrinās — nogatavējis auglis izdala vairāk etilēna nekā nenogatavojis.
Komerciālai izmantošanai dārzeņus un augļus parasti novāc nenogatavojušus. Tie nonāk galamērķī jau nogatavināšanās procesā. Tam transportlīdzekļos iebūvē speciālas kabīnes, kurās dozēti tiek pievadīts etilēns.
Tomēr etilēns arī veicina jau nogatavojušu augļu puvi. Lai ilgāk saglabātu nogatavējušu augli, izmanto 1-metilciklopropēnu — gāzi, kas bloķē etilēna darbību.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru