Kurus augus jāaizsedz rudenī, kad iestājas salnas? 0 1007

Līdz šim brīdim lielākajai daļai augu jāiziet dabiska sacietēšana: īslaicīgas salnas līdz —2 °C tām nāk tikai par labu. Pirmkārt aizsargā siltummīļās sugas: rozes (izņemot dabas-parka šķirnes), lielziedu hortenzijas, vīnogas, jaunos augļu stādus. Galvenā kļūda iesācējiem — pārāk agri aizsegt, kamēr dienā vēl ir pluss; tas veicina sapūšanu un sēņu slimību attīstību.

Kad un kā aizsegt rozes?

Rozes ir vieni no kaprīzākajiem augiem rudens dārzā. Praktiski visām šķirnēm nepieciešama droša aizsardzība pret salu. Īpaši tas attiecas uz tējas-hibrīdu, floribunda, angļu un klājošajām rozēm. Sagatavošanu sāk ar dzinumu apgriešanu, pēc tam krūmus apber ar zemi vai kompostu.

Rozes aizsedz vēlāk nekā daudzas citas kultūras. Uzskata, ka tām jāpierod pie temperatūras no —2 līdz —6 °C. Visbeidzot, kad naktīs nostājas stabils mīnuss, pienāk rozēm laiks, jo tās spēj izturēt salu līdz —8–—10 °C. Labākai aizsardzībai piemērots neausts materiāls ar blīvumu 60 g/m² divos slāņos. Pieredzējuši dārznieki arī iesaka izmantot egļu vai priedes skujas.

Kad un kā aizsegt hortenzijas un citus ziedošos krūmus?

Lielziedu hortenzija ir visjutīgākā no sugas un var sasalst pat zem pārsega. To sāk aizsegt, kad naktīs nostājas stabila temperatūra —1–—2 °C bez atkušņiem. Procesu veic divos posmos: vispirms uzstāda lokus un pārklāj ar neaustu materiālu pie —2 °C, bet vēlāk pastiprina pārsegu, kad temperatūra nokrītas līdz —5–—6 °C.

Papildus hortenzijām aizsargai nepieciešami arī citi skaisti ziedoši krūmi: rododendri, magnolijas un japāņu kerrija. Dažas rododendru šķirnes ir sala izturīgas, bet pavasarī var ciest no saules apdegumiem, tāpēc ieteicams tās ēnot. Tāpat vajadzētu aizsegt klematīsus.

Kad un kā aizsegt daudzgadīgos ziedus?

Daudzi daudzgadīgie ziedi arī prasa rudens aizsardzību:

Dārza krizantēmas, īpaši lielziedu šķirnes un jauni augi, prasa aizsegu. Bez aizsardzības tās iztur tikai īslaicīgas salnas līdz —4 °C. Pēc apgriešanas krūmus mulčē ar kūdru vai sausu lapu kārtu un pārklāj no augšas.
Lavanda iztur salnas līdz —25 °C, taču baidās no atkušņiem. Tai nepieciešams viegls pārsegs, bet bez plēves, lai augi nesapūtu.
Austrumu, caurulveida un hibrīdās lilijas ir jūtīgas pret sasalšanu. Pēc lapu apsāršanas tās apgriež, pārklāj ar kompostu un skuju slāni.
Delfīnijs vidējā joslā reti izsalst, taču ir pakļauts pārmirkšanai, tāpēc pēc apgriešanas to pārklāj ar kūdru un skujām.

Kad un kā aizsegt zemenes un citas kultūras?

Zemenes aizsedz pie nakts temperatūrām —3–—5 °C, kamēr dienās gaiss paliek plusos. Pārāk agra aizsardzība bīstama izraisīt sapūšanu un sēņu slimības. Labāk izmantot agroaudumu, kas caurlaidīgs gaisam un mitrumam.

Jauni augļu stādi (1–3 gadu veci) arī prasa aizsardzību. To stumrus ietina ar gaišu neaustu materiālu no zemes līdz skeleta zaru atzaram. Saknes siltina, mulčējot stumbra lokus ar kūdru vai kompostu ar skaidām. Kolonnveida ābeles aizsedz jebkurā vecumā.

Kādi materiāli piemēroti augu aizsardzībai pret salu?

Aizsedzot augus, jāatceras dažas galvenās pamatnostādnes. Nevajag steigties: pārāk agra aizsardzība var novest pie sapūšanas. Labāk gaidīt noturīgu, bet nelielu mīnusu temperatūru.

Par pārsegiem vispiemērotākie ir neaustie materiāli (agroaudums, spānbonds) ar blīvumu 50–60 g/m². Tie nodrošina gaisa cirkulāciju un aizsargā pret salu līdz 6–8 °C. Labu rezultātu dod egļu skujas, kas ļauj notikt gaisa apmaiņai un pasargā pret grauzējiem. Priežu un egļu stādu aizsardzībai var izmantot džutas audumu vai jebkuru elpojošu audumu.

Nav ieteicams izmantot ruberoīdu, siena slāņus, lapas vai skaidras bez papildu pārseguma — šie materiāli necaurlaidīgi aiztur gaisu un var novest pie puves un slimību attīstības. Galvenais — lai pārsegs elpotu un neveidotu siltumnīcas efektu.