Ne visi augu atlikumi ir bīstami stādījumiem un prasa iznīcināšanu. Ir svarīgi saprast, ko un kā savākt un izmantot, lai izvairītos no kaitēkļu un slimību parādīšanās dārzā.
Šajā rakstā pastāstīsim, kas noteikti jālikvidē.
Nokritušie un mumificētie augļi
No koka nokritušie augļi parasti ir skarti ar slimībām vai kaitēkļiem. Īpaši bīstami ir mumificētie augļi, kas cietuši no sēņu slimībām un var izplatīt infekciju. Koku ārstēt, kamēr uz tā zariem karājas tādi augļi, nav jēgas.
Nokritušos un sapuvušos augļus jāsavāc nekavējoties. Savāktos nokritušos augļus var aprakt dārza dobēs, veicot rudens augsnes apstrādi. Dārzeņu kultūras neinficējas ar koku slimībām, un zem augsnes slāņa nokritušie augļi sadalīsies un kļūs par mēslojumu.
Melnie mumificētie augļi nedrīkst nonākt dārza dobēs — tos jādedzina vai jāaprakt ārpus zemesgabala.
Nokritušās lapas
Ja koki ir veseli un nav apstrādāti ar ķimikālijām, lapas būs lielisks mulčēšanas materiāls daudzgadīgajiem augiem. Lapas var izmantot zemeņu dobes pārklāšanai, pievienošanai augstajām dobēm vai kompostēšanai.
Ja lapas ir slimību skartas, apstrādājiet tās ar Fitosporīnu un iestrādājiet augsnē. Lapu dedzināšana ir attaisnojama tikai galējos gadījumos, piemēram, ja koks ir pilnībā inficēts. Šādā gadījumā dedzināšanu veic krāsnī vai mucā, lai nepieļautu kūpošu lapu izkaisīšanu pa dārzu.
Nogrieztie zari
Sanitārā un veidojošā atzarošana dārzā notiek ne tikai rudenī vai pavasarī, bet arī visa gada garumā. Grieztos zarus var uzglabāt sausā vietā un pēc vajadzības izmantot kā kurināmo, kūpināšanai – šķeldu (tikai no lapkoku materiāla) vai kā pamatni augstajām dobēm.
Ja atgriezumi ir skarti ar sēnēm, puvi vai kaitēkļiem, tos jādedzina nekavējoties.
Sapuvušie dārzeņi
Ražas novākšanas laikā dažkārt paliek appuvuši vai sapelējuši dārzeņi. Tie sadalās vagā, bet tas nenes labumu — šādi dārzeņi nekļūst par organisku mēslojumu.
Bojātajai ražai labāk sagatavot atsevišķu trauku, kur salikt aizdomīgus augļus. Pēc novākšanas tos var aprakt dārzā zem kokiem vai krūmiem vai izmantot anaerobā komposta gatavošanai.
Atlikusī lapotne no dobēm
Veselo zaļo masu var aprakt starp vagām vai virsējā augsnes slānī, kur tā sadalīsies. Taču ar fitoftoru inficētā zaļā masa var sabojāt vietu un kļūt par kaitēkļu patvērumu. Ražas novākšanas laikā ieteicams pie rokas turēt trauku zaļajai masai. Veselās lapas, kas paliek pēc burkānu, bietes un citu dārzeņu novākšanas, var uzreiz likt kompostā. Savukārt ar fitoftoru inficētus kartupeļus un tomātus vajadzētu dedzināt, izvest vai aprakt ārpus zemesgabala.
Nezāles
Pēc ražas novākšanas vagās izaug un apsēj vienu vai divas nezāļu paaudzes. Pavasarī tas novedīs pie aizauguma, kas apgrūtinās darbu. Nezāles piesaista arī laputis, kļūstot par to barību un ziemas patvērumu.
Ideāls risinājums ir laicīga siderātu sēšana atbrīvotajās platībās.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru