Kā atbrīvoties no kazenēm dārzā 0 50

Agrotehniskie pasākumi kazenes izskaušanai

Divas kazenes formas — savvaļas un zilganā (ažina) — izceļas ar īpašu agresivitāti. Krūmi var parādīties dārzā negaidīti, jo to sēklas izplata putni. Ja kazenes biezokņiem nepievērš uzmanību, drīz tie var pārvērsties necaurejamos brikšņos.

Savvaļas kazenei nav kultūrvērtības. Tās ogas ir sīkas un skābas, bet dzinumi klāti ar ērkšķiem. Lielākā daļa dārzkopju izvēlas cīnīties ar kazeni mehāniski, jo ķīmisku līdzekļu un agresīvu mājas līdzekļu lietošana var pasliktināt augsnes īpašības.

Cīņa ar ataugām

Lai krūms neizplatītos, jāveic pasākumi, kas kavē ataugas. Tam kazenes dzinumus apgriež ar sekatoru, atstājot celmiņus ne augstākus par 5 cm. Pēc tam attīrīto vietu mulčē ar koka šķeldām, skaidām, skaidām, mizu, zariem vai kartonu. Jo biezāks mulčas slānis, jo labāk. Var arī pārklāt vietu, kur auga krūmi, ar oļiem vai grants — tas efektīvi traucē jaunu dzinumu parādīšanos.

Sakņu izņemšana no augsnes

Šī metode ļauj noņemt kazeni un uzreiz iestādīt citus augus tās vietā, izrokot saknes ar lāpstu. Vispirms izšķetina un apgriež dzinumus, lai skaidri redzētu ieaugt vietas. Tad izņem saknes, neatstājot pat sīkas saknenes, citādi nākamajā gadā ataugas atkal parādīsies. Šī metode arī ļauj uzart zemi stādīšanai, jo krūms neizsmeļ un neinfekcē augsni.

Kombinētā metode

Kazeni var noņemt kombinēti, apvienojot nopļaušanu un seguma materiāla lietošanu. Tam vispiemērotākais ir zāles trimmeris ar metāla nažiem vai kultivators. Ažinu un savvaļas kazeni nopļauj, pēc tam ar lāpstu izrok atlikušos celmiņus. Noslēdzošajā posmā vietu pārklāj ar agrotextilu (spunbond), kas neļaus parādīties ataugām no zemē palikušajām saknītēm.

Regulāra savvaļas kazenes biezokņu nopļaušana arī ir efektīva. To jāveic ik pēc 2 nedēļām visas sezonas laikā, ja vien krūms nav paspējis aizņemt lielu daļu dārza. Pavasarī augsni vajadzētu vēlreiz uzart un ar rokām izņemt atlikušās sīkas saknītes.

Teritorijas norobežošana

Ja kazene ir ieņēmusies lielā platībā, jāaptur tās tālāka izplatība. Krūmiem aizņemtā teritorija norobežojama pa perimetru ar koka paneļiem vai šīfera loksnēm, ierokot žogu zemē vismaz 0,5 m dziļumā. Virszemes daļai jāpaceļas vismaz līdz pusei krūmu augstuma. Kad izplatīšana apturēta, var sākt cīņu pret krūmiem — nopļaut biezokņus un pārklāt teritoriju ar spunbondu vai citu līdzīgu materiālu.

Herbicīdu izmantošana

Ķīmiskais kazenes likvidēšanas veids ir herbicīdu lietošana. Šim mērķim der līdzekļi ar visaptverošu darbību: «Секатор», «Прима», «Зенкор», «Спрут», «Раундап». Pareizi lietojot, ķīmija var palīdzēt iznīcināt nezāļu krūmus uz visiem laikiem. Herbicīdu atšķaida pēc instrukcijas un uzsmidzina uz krūmiem ar smidzinātāju vēsā dienā vai vēlā vakarā. Līdzeklis iekļūst auga audos un ar laiku sasniedz saknes.

Šis process aizņem no 2 nedēļām līdz mēnesim. Pēc tam krūmi novīst, un tos var izraut no augsnes. Šo metodi var lietot vietās, kur netiek plānoti stādījumi. Citos gadījumos jāiepazīstas ar līdzekļa sastāvu un ražotāja rekomendācijām.

Piemēram, glifosāts kaitē ne tikai nezālēm, bet arī kultūraugiem un cilvēkam. Kamēr zinātniskajās aprindās notiek diskusijas par šīs indīgās vielas aizliegumu, labāk izvairīties no tās lietošanas un izvēlēties drošākus līdzekļus.

Mājas līdzekļu izmantošana

Savvaļas kazenes agresivitāte un spēja izplatīties ir tāda, ka to nav iespējams pilnībā iznīcināt ar mājas līdzekļiem. Etiķis, soda un tamlīdzīgas vielas palīdz pret lakstaugu nezālēm, taču pret krūmiem tās ir bezspēcīgas. Dārzkopju forumos sastopami ieteikumi lietot parasto sāli. Tiek ieteikts aprakt auga sakni un iesāļot to ar lielu daudzumu sāls (vismaz 2–3 kg), pēc tam aplaistīt. Sakņu sistēma piesūcas sāls šķīdumam, un krūms nomirst; tomēr speciālisti šādu ieteikumu uzskata par apstrīdamu.

Sāls pārpalikums pasliktina augsnes īpašības, samazinot tās gaisa caurlaidību. Šajā vietā iestādītie augi nespēs normāli uzņemt barības vielas. Turpmāk šo zemes pleķi nāksies atstāt tukšu 1–2 sezonas, ko ne katrs dārznieks var atļauties.

Kā atbrīvoties no šķirņu kazenes

Dažkārt dārzniekiem jāiztiek ne ar savvaļas, bet ar kultivētajām kazenēm. Šķirņu augi ir mazāk agresīvi, taču var radīt problēmas to noņemšanā. Ar neziemciecīgajām šķirnēm viss ir vienkārši: tās atstāj ziemai bez seguma, un tās izsalst, neveidojot jaunus dzinumus nākamajā sezonā. Šī metode der aukstiem reģioniem.

Ziemcietīgās šķirnes pēc ražas novākšanas jānopļauj, saknes jāizrok un jānosadedzina. Ja kazene dārzā ir vajadzīga, bet uztrauc tās izplatīšanās, stādījumus apjož pa perimetru, ierokot norobežojumu pēc iespējas dziļāk. Šķirņu kazene izaug par spēcīgu krūmu līdz 3 m augstumā. Viens vai divi eksemplāri būs vairāk nekā pietiekami. Kazenes ogas ir skābas un svaigā veidā tās gandrīz neēd; tās izmanto džemu un ievārījuma gatavošanai vai sasaldē ziemai cepšanai un desertiem.

Atbrīvoties no nevēlamiem kazenes biezokņiem nav viegli, bet pilnīgi iespējams. Svarīgākais ir rīkoties metodiski, pastāvīgi noņemot atkārtotos dzinumus un jaunus krūmiņus. Stādot šķirņu kazeni, labāk uzreiz ierīkot norobežojumu, lai vēlāk nebūtu jāķēpājas ar daudzskaitlīgajām ataugām, kas izplešas pa visu teritoriju.