Ko stādīt pēc zemenēm: sējumu maiņas noteikumi 0 2553

Ikviens rūpīgs dārzkopis plāno savus stādījumus uz vairākām sezonām uz priekšu. Tas ļauj izvairīties no kļūdām un nodrošināt stabilu dārzeņu, ogu un augļu ražu savā piemājas dārzā.

Sējumu maiņa — pamatprincips, kas regulē kultūraugu stādījumu secību. Tā palīdz izvairīties no vājiem ražām un samazina slimību izplatības risku.

Ko stādīt pēc zemenēm

Pirmais, kas nāk prātā — zemeņu vietā iestādīt zaļmēslojuma augus. Tomēr, ņemot vērā, ka zemeņu dobēm parasti nepieciešama ievērojama platība, atstāt tās tukšas nav lietderīgi.

1. Pākšaugu dzimtas augi. Tie darbojas kā zaļmēslojuma augi un vienlaikus dod ražu, kas pieprasīta kulinārijā un konservēšanā. Turklāt tie bagātina augsni ar slāpekli un papildina barības vielu trūkumu.

2. Sakņu dārzeņi. Var stādīt burkānus, bietes, un daži dārznieki pat paspēj izaudzēt otro redīsu ražu pēc zemenēm.

3. Ķirbju kultūras. Gurķi, melones, arbūzi, kabači un citi ķirbju dzimtas augi ir izturīgi pret slimībām un kaitēkļiem, kas var palikt augsnē pēc zemenēm.

4. Zaļmēslojuma augi. Var stādīt sinepes, fāceliju, rudzi un citus zaļmēslojuma augus, kas nomāc nezāles, papildina barības vielu trūkumu un atbaida kaitēkļus.

Piemēram, auzas atjauno kālija līdzsvaru 2–3 sezonu laikā, rudzi izspiež nezāles un kaitēkļus, savukārt griķi samazina augsnes skābumu un atjauno fosfora un kālija līdzsvaru.

5. Sīpoli un ķiploki. Šie kultūraugi dos labu ražu pat tad, ja tiks stādīti nākamajā sezonā pēc zemenēm, turklāt tie palīdzēs samazināt sēnīšu sporu izplatības risku un atbaidīt kaitēkļus.