Kā pabarot ķirbi, lai iegūtu lielu un saldu ražu 0 364

Ķirbis, tāpat kā tā tuvākie radinieki — cukini un gurķi, prasa īpašu uzmanību mēlošanai.

Agrāk to stādīja uz nogatavinātas kūtsmēsla kaudzēm un bagātīgi mēsloja iedobumu, lai iegūtu labu ražu.

Mūsdienu dārznieki var izmantot daudz citus veidus, kā pilnvērtīgi pabarot šo augu.

Ar ko pabarot ķirbi

Pirmo piebarošanu veic, kad augam parādīsies trīs īstas lapas. Tā nepieciešama, lai veicinātu intensīvu lapu attīstību.

Lielāko efektu dod slāpekļa mēslojumi. Ja ķirbis aug lielā dobē, pirms lietus vai laistīšanas var izkaisīt amonija nitrātu 200 g uz 1 m². Labāk, ja to ierok augsnē. Ja tas nav iespējams, nepieciešams uzreiz aplaistīt pēc granulu izkaisīšanas, kamēr salitre pilnībā neizšķīst.

Vienkāršots variants — izšķīdināt 1 ēdamkaroti urīnvielas 10 l ūdens un apliet augus (pa 1 l šķīduma zem katra auga).

Kad ķirbis sāks veidot vīteņus un ziedpumpurus, jāveic otrā piebarošana. Šajā periodā augam nepieciešams ne tikai slāpeklis, bet arī fosfors un kālijs. Šie elementi nodrošina, ka augļi izaugs lieli un saldi, līdzīgi marmelādei.

Svarīgi atcerēties, ka augļu izmērs un garša ir atkarīga no šķirnes īpatnībām. Pareiza piebarošana palīdz augļiem sasniegt šīs īpatnības, tāpēc vērts iepriekš izvēlēties šķirnes, kas uzkrāj maksimālu cukura daudzumu.

Otrai piebarošanai jāietver fosfors, slāpeklis un kālijs. Tos var lietot atsevišķi, veidojot maisījumu no fosfora, kālija un slāpekļa mēslojumiem.

Tomēr ērtāk lietot nitroammofosku, kas satur visus trīs elementus, turklāt fosfors ir ūdenī šķīstošā formā, kas atvieglo tā uzsūkšanos augā. Nitroammofosku ieteicams vest sausā veidā.

Tam jāizrok neliela grāviņa 15 cm attālumā no auga, tajā jāieber neliela sauja mēslojuma un jāaizber ar augsni.

Attālumā no pirmās grāviņas 10–15 cm atkārtojiet to pašu.

Šāda barības vielu izvietošana nodrošinās vienmērīgu to iekļūšanu augsnē, un ķirbja sakņu sistēma pakāpeniski sasniegs tās, izpletoties platumā, sekojot veģetatīvās masas pieaugumam. Šī piebarošana būs pietiekama līdz sezonas beigām.

Pateicoties pietiekamam fosfora un kālija daudzumam, augļi labi attīstās, ātri aug, sasniedz šķirnei raksturīgos izmērus un aktīvi uzkrāj sausās vielas, no kurām atkarīgs ķirbja saldums.