Marts un aprīļa sākums — dēstu laiks. Taču sēt jāar prātu, ievērojot noteiktus noteikumus. Botānikas profesore Tatjana Terehina sniedza noderīgus padomus dārzniekiem, lai viņi neiznīcinātu augus.
Ne visai augsne derēs
Ne visa augsne derēs dēstu audzēšanai. Augsni var sagatavot pašam jau rudenī, sajaucot dārza augsni ar kompostu. Bet, ja pērkat, labāk — pārbaudītās vietās.
Augsni vajadzētu glabāt aukstumā, piemēram, lodžijā, lai tā piesaltu un iznīktu sēnītes un daļa kaitēkļu.
Taču tādu metodi kā «termiskā apstrāde» pirms iestādīšanas botāniķis neiesaka — augsta temperatūra nogalina labvēlīgo mikrofloru.
Vai ir vērts mērcēt sēklas
Pirms sējas zinātniece iesaka sēklas mērcēt — ūdens palīdz mīkstināt čaumalu un stimulē dīgtspēju. Var lietot gan parastu ūdeni, gan alvejas vai kalančo sulas. Var izmantot arī dažādus augšanas stimulētājus un pat kalija permanganāta šķīdumu, kam piemīt dezinfekcijas efekts.
Ar mērcēšanu var arī pārbaudīt sēklu dīgstspēju.
«Novietojiet sēklas uz mitras salvetes uz šķīvīša un ievietojiet to visu maisiņā. Kvalitatīvas sēklas izdigs pāris dienu laikā. Pēc tam tās rūpīgi ar pinceti vai zobu bakstāmgabalu var ievietot augsnē», — skaidro profesore.
Nav jāstāda pārāk dziļi — lielām sēklām pietiek ar puscentimetru, bet mazas var vienkārši izklāt uz virsmas un apsegt ar augsni. Sākumā tās labāk laistīt no smidzinātāja, lai neaizskalotu augsni.
Gaisma, mitrums, siltums
Dēstiem nepieciešama laba gaisma. Taču saules bieži vien nepietiek, tāpēc profesore iesaka izmantot fitolampas. Tās var būt nātrija, indukcijas, LED un luminiscējošas — izvēle atkarīga no jūsu vēlmēm.
Augiem patīk arī mitrums. Daudzstāvu ēku iedzīvotājiem veicas mazāk nekā privātmāju īpašniekiem: dzīvokļos gaiss parasti ir sauss, kas dēstiem ir nelabvēlīgi. Taču risinājums ir — pārklāt ar plēvi.
«Bet periodiski noteikti jāvēdina, lai zem plēves neveidotos pelējums. Pelējums var parādīties arī pārmērīgas laistīšanas dēļ, un no tā rodas arī „melnā kājiņa“ — slimība, ko izraisa sēnītes. Labāk dēstus nedaudz pārsušināt nekā pārlaistīt.»
Laistīšanai botāniķis iesaka ūdeni pirms tam atstāt nostāvēties, lai nosēžas vielas, ko pavasarī bagātīgi pievieno ūdenim dezinfekcijai.
Vēl viens svarīgs aspekts — temperatūra. Kad asni parādīsies, dēstus var pārvietot uz palodzes, ieliekot zem kastei dažus avīžu slāņus siltumizolācijai. Ja izlemsiet vēdināt telpu, dēstus jānoņem no palodzes vai jāaizsargā — jo augi arī var «saaukstēties» un nomirt.
Dēstiem izaugsmei nepieciešami optimāli apstākļi, kas ir tuvi dabiskajiem.
Pareiza pīkēšana
Marta beigas ir vispiemērotākais laiks tomātu un piparu dēstu pīkēšanai. Pīkēšana — pārvietošana no kopīgas masas atsevišķos podiņos vai plašos konteineros. Procedūra stimulē sānu sakņu attīstību, bremzē augšanu, novērš dēstu izstiepšanos pāragri un nodrošina vairāk barības un gaismas. Taču pat pieredzējušiem dārzniekiem ne vienmēr izdodas šo procesu pareizi veikt.
«Lai pārstādīšana būtu veiksmīga un augi labāk sakņotos, labi lietot sakņu veidošanās stimulētājus — speciālus preparātus ar augšanas hormoniem, kurus izmanto griezumu apstrādei vai laistīšanai pie saknes, — iesaka speciālists. — Dēstu gadījumā šādus preparātus var lietot kā šķīdumu laistīšanai pie saknes. Visbiežāk tomēr sakņu stimulētājus izmanto spraudeņu pavairošanai — šādos gadījumos spraudeņus iegremdē pulverī.»
Gadās, ka dēsti pārāk ātri izstiepjas garumā, it īpaši, ja tie stāv ēnā. Ja dēstus vēl par agru iestādīt, var vienkārši nolauzt izaugušos galotnes, ielikt tās ūdenī un pēc tam iestādīt augsnē. Tā no viena stādījuma izaugs divi.
