Kā to izskaidrot?
Psiholoģijā pastāv termins — atliktās dzīves sindroms, ko raksturo noteiktas pazīmes. Cilvēks gaida kāda notikuma iestāšanos, lai sāktu rīkoties. Tomēr, kad tas notikums tuvojas, viņš atrod iemeslus to «atcelt» ar dažādiem aizbildinājumiem. Piemēram, viņš var salīdzināt paziņu atvaļinājumus un izlemt, ka nav jēgas atpūsties, ja tas neizdosies labāk nekā viņiem. Turklāt viņam pastāvīgi rodas šaubas: jā, es gribu doties uz kūrortu, bet varbūt pastāv vēl pievilcīgākas iespējas?
Šāda uzvedība bieži sakņojas bērnībā — vecāki mēdza noteikt nosacījumus bērnu vēlmju piepildīšanai: jaunas lietas — Jaunajā gadā, lelle — par labiem vērtējumiem skolā utt.
Tas var būt saistīts arī ar ieradumu krāt un taupīt.
Cilvēkus daudz vairāk iepriecina naudas klātbūtne nekā baudas, ko ar to varētu iegūt.
