Stomatoloģe Anna Zorina uzsvēra, ka alkohols iznīcinoši ietekmē organismu, tostarp zobus. Alkoholiski dzērieni, pateicoties savai kompleksajai iedarbībai, traucē zobu emaljas minerālo līdzsvaru, samazina kalcija līmeni, kas noved pie zobu paaugstinātas trauslības, to drupšanas un emaljas plaisu rašanās.
«Dažas vīnu šķirnes spēj krāsot emalju, mainot zobu krāsu. Dažu vīna cienītāju uzskats, ka pēc glāzes dzēriena apēsts siera gabaliņš aizsargā emalju no krāsošanās, ir mīts, kam nav nekā kopīga ar realitāti!» — norādīja speciāliste.
Ārste norādīja, ka zobiem īpaši bīstami ir stiprie un vājalkoholiskie dzērieni ar augstu cukura un mākslīgo krāsvielu saturu. Pārmērīgs cukura daudzums mutes dobumā ir galvenais kariesa attīstības riska faktors, jo tas ir ideāla vide baktēriju vairošanai.
«Regulāra etanola lietošana izraisa mutes sausumu, ietekmē siekalu sastāvu un noved pie zobu aplikuma un zobakmeņu veidošanās palielināšanās. Siekalu enzīmi dabiski attīra mutes dobumu un neitralizē kaitīgās baktērijas. Rauga un cukura pārāk liels īpatsvars alkohola sastāvā var izraisīt mikrofloras disbalansu un novest pie sēnīšu infekcijām», — uzsvēra Zorina.
Alkohols arī negatīvi ietekmē smaganu stāvokli. Alkohola pārmērīga lietošana pasliktina asinsvadu stāvokli, noved pie dažu mikroelementu un vitamīnu trūkuma, kas savukārt veicina parodontīta attīstību. Smaganas iekaisst, sāk asiņot, notiek kaulaudu rezorbcija, kas var novest pie zobu atbrīvošanās un izkrišanas, secināja ārste.
