Reizēm mēs bieži iesprūstam sarunās, kas nedodas nekam lietderīgam, bet tikai izsūc enerģiju. Tās raisa vainas, pienākuma sajūtu vai likt šaubīties par sevi. Tev netiek klaji rupji izturēts, tev tiek smalki norādīts, un šeit ir svarīgi laikus apturēt tādu sarunu.
Laiks un uzmanība šodien ir galvenais kapitāls, un cilvēki to stingri sargā. Reizēm mēs bieži iesprūstam sarunās, kas nedodas nekam lietderīgam, bet tikai izsūc enerģiju. Tās raisa vainas, pienākuma sajūtu vai likt šaubīties par sevi. Tev netiek klaji rupji izturēts, tev tiek smalki norādīts, un šeit ir svarīgi laikus apturēt tādu sarunu. Kā saprast, ka dialogu steidzami vajadzētu noslēgt, pastāstīja klīniskā psiholoģe Anna Suhova.
- Frāzes, kas atceļ jūsu pieredzi: «Tu pārāk asi reaģē» vai «Nenēsā to tik tuvu sirdij». Ko slēpj šie vārdi — jūsu jūtas nav svarīgas. Problēma nav pretinieka rīcībā vai ārējos apstākļos, bet jūsu pārmērīgajā jūtībā. Tā ir paņēmiens, kad tiek apšaubītas jūsu tiesības reaģēt. Tā vietā, lai apspriestu būtību, jums piedāvā mainīt savu uztveri.
Nediskutējiet par to, vai jūs reaģējat pareizi. Mierīgi konstatējiet: «Es situāciju vērtēju tieši tā. Ja tu neesi gatavs apspriest būtību, bet vēlies runāt tikai par manu reakciju, tad sarunai nav jēgas». Un pārtrauciet dialogu.
- Frāzes, kas rada parādu sajūtu: «Es taču centos priekš tevis» vai «Pēc visa, ko es tev esmu darījis...». Kas slēpjas aiz šīm frāzēm — tagad tu man esi parādā. Tavi lēmumi tiek prasīti kā samaksa par manu pagātni, nevis kā tavs brīvs izvēles akts. Tā jūsu attiecības no vienlīdzīgām pārvēršas par attiecībām starp parādnieku un kreditoru.
Skaidri atdaliet pagātni no tagadnes. Atbildiet: «Es novērtēju to, kas tika izdarīts toreiz, bet diemžēl tas nav arguments šajā jautājumā. Apspriedīsim faktus, nevis parādus». Ja uzstāj, pārtrauciet sarunu.
- Frāzes bez izejas: «Dari, kā zini», pateikts aizvainojuma vai sarkasma tonī. Kas slēpjas aiz tā — tavs lēmums man nepatīk, bet es to nesaku tieši. Es došu tev viltus brīvību, bet pēc tam cietīšu, pierādot savu taisnību. Tā ir pasīvā agresija. Mērķis šeit ir viens — uzlikt uz tevis atbildību gan par lēmumu, gan par sekojošajām negatīvajām emocijām.
Neuzņemieties šo atbildību. Pieņemiet frāzi burtiskā nozīmē. Mierīgi sakiet: «Labi, paldies. Tā arī darīšu, vadoties pēc savas loģikas». Tas atbruņo. Sarunbiedram vai nu nāksies runāt skaidri, vai viņam paliks tukšas rokas.
- Frāzes, kas bloķē analīzi: «Nu beidz, viss nav tik traki» vai «Neesi tik negatīvs». Ko slēpj šie vārdi — man ir neērti vai slinkums iesaistīties tavā problēmā. Pārstāj ciest diskomfortu, kas prasa no manis piepūli.
Tas ir skaidrs signāls, ka šis cilvēks nav jūsu sabiedrotais problēmas risināšanā. Atbildiet: «Man ir svarīgi to izrunāt. Ja tu neredzi tajā vajadzību, es nokārtošu to pats vai ar citiem». Un pārejiet pie kāda, kurš ir gatavs dialogam.
- Frāzes, kas pazemo jūsu kompetenci: «Tu tajā neko nesaproti», bez turpmākiem paskaidrojumiem. Ko tas nozīmē: «Es ieņemu ekspertpozīciju, lai netērētu spēkus argumentiem. Tavs uzdevums — tikai piekrist». Tā nav konstruktīva kritika, bet veids, kā noslēgt strīdu savā labā, vienkārši novietojot tevi zemāk.
Nedraudi pierādīt, ka tu saproti. Uzdod jautājumu: «Konkrēti kāda ir mana kļūda? Paskaidro, lai es to varētu ņemt vērā». Ja skaidrs arguments seko, var turpināt sarunu. Ja atbildē skan vispārīga frāze vai izvairīšanās, saruna ir bezjēdzīga. Diplomātiski to noslēdziet: «Ja tu nespēj konkretizēt, neredzu jēgu turpināt».
Kā pabeigt tādas sarunas? Tam vajadzīgs skaidrs algoritms. Frāzes atpazīšana ir tikai puse darāmā. Ir svarīgi pareizi iziet no dialoga.
-
Iekšēja pauze. Dzirdot vienu no šādām frāzēm, uzreiz pajautājiet sev: «Vai šī saruna ved uz risinājumu vai uz lieku spēku izšķērdēšanu?» Atbilde parasti ir acīmredzama.
-
Neitrāla konstatācija. Neattaisnojieties un neuzbrūkat. Lietojiet stingras un vienkāršas frāzes: «Redzu, ka mēs šobrīd neesam gatavi konstruktīvai sarunai. Sagrozīsim to» «Šāda apspriede man nav produktīva. Atgriezīsimies pie tēmas vēlāk». «Mēs staigājam aplī. Labāk beigties šeit».
-
Fizisks noslēgums. Sakiet «Saskaņots» vai «Veiksmi» un pārtrauciet kontaktu. Nokārtojiet zvanu. Aizveriet čatu. Diplomātiski iziet no istabas. Negaidiet atļauju atpakaļ. Jūsu lēmums — fakts.
-
Neiesaistieties pēcpiezīmē. Ja pēc tam nāk ziņas ar jautājumiem «kas notika» vai pārmetumiem, nepaskaidrojiet visu vēlreiz. Pietiek ar vienu frāzi: «Es jau izteicu savu pozīciju». Vēlreiz skaidrojot, diemžēl, jūs sākat jaunu nelietderīgu dialoga loku.
