Mūsu pasaule ir atkarīga no milzīgas zvaigznes gaismas, ko sauc par Sauli. Ja jums nepatīk mosties un iet gulēt tumsā, priecājieties — 21. decembrī iestāsies ziemas saulgrieži!
Ziemas saulgrieži ir astronomisks fenomens; tas notiek, kad Zemes rotācijas ass slīpums virzienā prom no Saules sasniedz maksimālo vērtību.
Un lai gan astronomiskā ziema tikko ir sākusies, dienas lēnām sāks kļūt garākas, un saule ilgāk priecēs ar kautrīgajiem ziemas stariem.
- Каждый год происходят два зимних солнцестояния
Katram puslodam ir savs ziemas saulgriežu brīdis. Tā kā planētas ass ir slīpa, Zemes puslodes pēc kārtas saņem tiešos Saules starus. Ziemeļu puslodē ziemas saulgrieži notiek 21.—22. decembrī, bet Dienvidu puslodē — 20.—21. jūnijā (mūsu puslodē to sauc par vasaras saulgriežiem).
- Зимнее солнцестояние происходит в одно мгновение
Lai gan kalendārā notikumam ir atvēlēta visa diena, patiesībā Saule virs Mežāža tropika atrodas pavisam īsu brīdi.
- Зимнее солнцестояние наступает в разных странах в разные дни
Bet ne vienmēr. Viss atkarīgs no laika joslu atšķirībām starp valstīm.
- Это первый день зимы… или нет — зависит от того, кого спрашиваете
Ir divi veidi, kā šo jautājumu skatīt — meteoroloģiskie gadalaiki un astronomiskie gadalaiki. Meteoroloģiskie gadalaiki balstās uz gada temperatūras ciklu, bet astronomiskie — uz Zemes stāvokļa attiecībā pret Sauli. Astronomam ziema sākas šodien.
- Зимнее солнцестояние — время длинных теней
Tieši tagad Saule atrodas zemākajā pozīcijā debesīs, un tās staru ēnas ir visgarākās.
- Зимнее солнцестояние связано с Рождеством
Ziemas saulgrieži tika svinēti visu cilvēces vēsturi. Romas iedzīvotāji svinēja Saturnālijas, vācu un skandināvu pagāni — Jolu, slāvi — Koljadu. Pat Stounhendžs ir saistīts ar saulgriežiem. Lai pievilinātu pagānus pie savas ticības, kristieši pievienoja reliģisku nozīmi viņu tradicionālajiem svētkiem. Daudzas Ziemassvētku paražas, piemēram, Ziemassvētku egle, tieši saistītas ar saulgriežu svinēšanu.
- Зимнее солнцестояние — напоминание о том, как мы благодарны Копернику
Angļu vārds «solstice» (saulgrieži) cēlies no latīņu solstitium, kas nozīmē «punkts, kad Saule stāv nekustīgi». Līdz renesanses laikmeta astronomam Nikolajam Kopernikam, kurš kā pirmais izteica heliocentrisko pasaules sistēmu, cilvēki uzskatīja, ka Zeme ir nekustīga, bet Saule riņķo ap to. Vārda «saulgrieži» lietojums ir skaists atgādinājums par to, cik tālu ir attīstījušās mūsu zināšanas par pasauli pateicoties viduslaiku domātājiem, kuri apšaubīja neapstrīdamo status quo.+
