Katru gadu 13. decembrī pasaule atzīmē Karstā kakao dienu. Šo brīnišķīgo dzērienu novērtē par tā biezo un intensīvo garšu, kā arī par bagātīgo veselībai labvēlīgo mikroelementu saturu.
Par kakao dzimteni uzskata Dienvidameriku. Acteki sāka audzēt kakao pupiņas vairāk nekā pirms trim tūkstošiem gadu. Tajā laikā uzskatīja, ka koka augļi ir dievu dāvana un tiem bija svēta nozīme. Dzēriens bija pieejams tikai bagātajiem actekiem, bet vēlāk kakao pupiņas sāka izmantot kā valūtu. XVI gadsimtā, pēc Jaunās pasaules atklāšanas, kakao nonāca Eiropā, taču ilgu laiku tas nebija populārs. Tas bija saistīts ar to, ka acteku recepte ievērojami atšķīrās no mums ierastās: tajā pievienoja vaniļu, čili un asus garšvielas, bet cukuru nelietoja.
1828. gadā holandiešu ķīmiķis Konrads van Houten pirmo reizi sadalīja kakao — kakao eļļā un sausajā kakao pulverī, kas būtiski palielināja produkta glabāšanas laiku.
Zinātniskie pētījumi sen ir apstiprinājuši šī gardā dzēriena labumu. Tajā ir antioksidanti, kas veicina asinsrites uzlabošanos un iekaisuma procesu samazināšanos. Neskatoties uz augstu kaloriju daudzumu, kakao piemīt antidiabētiskas īpašības un, pateicoties savai uzturvērtībai, palīdz kontrolēt apetīti, kas var veicināt svara samazināšanos. Tomēr runa ir tieši par dabisku kakao bez pievienota cukura. Vēl viens interesants tā lietošanas efekts — astmas simptomu mazināšanās.
Kakao ieteicams dot skolas vecuma bērniem. Tase karsta dzēriena var paaugstināt enerģijas līmeni, uzlabot koncentrēšanos un pacelt noskaņojumu. Tas arī ir noderīgs saaukstēšanās sezonā, taču svarīgi lietot to ar mēru, ņemot vērā tā stimulējošās īpašības, un nepiedāvāt bērnam pirms gulētiešanas.
