Vīrieši ir vairāk pakļauti alkohola ietekmei uz socializāciju nekā sievietes.
Nav noslēpums, ka alkohols veicina komunikāciju, vai, runājot zinātniskāk, sociālo saišu izveidi un stiprināšanu grupā. Dzeršana palīdz atslābināties, piešķir pārliecību, kad rodas vēlme iepazīties — tāpēc nav pārsteigums, ka pat biznesa tikšanās, nerunājot par draugu sanākšanām, bieži notiek ar glāzi kāda alkoholiskā dzēriena.
No otras puses, interesanta statistika rāda, ka vīrieši dzer (un piedzeras) par 50% biežāk nekā sievietes. Vairāk nekā, pēc pašu vīriešu teiktā, lielākā daļa viņu sociālās aktivitātes — iepazīšanās, tikšanās ar draugiem, atpūta utt. — notiek alkohola lietošanas pavadībā. Tas lika psihologiem no Pitsburgas Universitātes (ASV) un Oslas Universitātes (Norvēģija) domāt, ka vīrieši ir jutīgāki pret alkohola socializējošo efektu.
Lai pārbaudītu šo pieņēmumu, Ketrīna Feirbeirna (Catharine Fairbairn) un viņas kolēģi veica eksperimentu, kurā novēroja pozitīvās emocijas, ko cilvēki izjūt sabiedrībā. Patiesīgums un emociju spēks tika novērtēti pēc smaidiem, kurus dalībnieki apmainījās grupā — patiesīgs smaids, kas pazīstams kā Diušena smaids, ir uzticamāks rādītājs nekā vārdi, jo vārdos cilvēks ne vienmēr ir patiesīgs. (Šī smaida nosaukums nāk no franču psihologa Gijoma Diušena vārda, kurš atšķīra standarta smaidu, kurā piedalās tikai mutes muskuļi, un īsto, patieso, kurā iesaistīti arī muskuļi ap acīm.) Diušena smaids bieži tiek izmantots kā svarīgs rādītājs psiholoģiskajos pētījumos, un tā formālai novērtēšanai ir speciālas metodes.
Eksperimentā piedalījās vairāk nekā septiņi simti cilvēku vecumā no 21 līdz 28 gadiem. Viņus sadalīja trīs grupās, katra no kurām lietoja dažādus dzērienus: vienā grupā bija īsts alkohols, otrā — bezalkoholisks dzēriens, bet trešajā — arī bezalkoholisks, taču psihologi to pasniedza kā alkoholisku. (Pētnieki parūpējās, lai placebo izskatītos un smaržotu kā alkoholiskie dzērieni, bet nesaturētu neko līdzīgu.) Vienā eksperimenta variantā dzeršana tika sadalīta noteiktās porcijās, un dalībniekiem lūdza tās izdzert pēc grafika, bet citā gadījumā grupām tika dota pilnīga brīvība, kā un kad dzert. Sarunas pie galda tika ierakstītas video un pēc tam analizēja dalībnieku uzvedību.
Ikviens, kurš ir mēģinājis alkoholu sabiedrībā, varēja pamanīt, kā laba noskaņa tiek nodota no viena uz otru: ja kāds smaidīs, citi arī sāk smaidīt atpakaļ. Rakstā žurnālā Clinical Psychological Science autori apraksta šādu lipīgu smaidu piemēru, kas liecināja par emociju patiesīgumu. Smaids simbolizē pozitīvas emocijas un gatavību dalīties ar tām ar citiem, un, ja kāds atbild uz smaidu ar smaidu, tas nozīmē, ka starp viņiem ir izveidojusies pozitīva emocionālā saite. Izrādījās, ka alkohols veicina to, lai pielāgotos „citu viļņiem” — eksperimentā biežāk smaidīja viens otram tie, kas dzēra īstu alkoholu. Tomēr izrādījās, ka lipīgais smaids izplatās tikai vīriešu kompānijās, kamēr sievietes, neskatoties uz dzeršanu, smaidīja „nelipīgi”.
No tā vispār nenozīmē, ka vīrieši ir „sirsnīgāki” par sievietēm; drīzāk pretēji: spēcīgajam dzimumam ir nepieciešams alkohola „dopings”, lai nodibinātu komunikāciju. Šī alkohola īpašība var būt viens no alkoholisma iemesliem: tiecoties pēc komunikācijas, vīrieši var dzert biežāk un vairāk, kas galu galā noved pie alkohola atkarības.
Tomēr ir vērts atzīmēt, ka iegūtie rezultāti zināmā mērā ir pretrunā ar citiem, kas publicēti pirms gada žurnālā Psychopharmacology pētījumu grupas no Ilinoisas Universitātes Čikāgā (ASV). Šīs darba autori secināja, ka alkohols apgrūtina sociālo signālu interpretāciju smadzenēs, iznīcinot informācijas saiti starp emocionālo centru un tām tā daļām, kas atbild par apziņu un uzvedības kontroli. Vienkāršāk sakot, izdzēris, cilvēks kļūst emocionāls, taču tajā pašā laikā zaudē spēju saprast citus, pārstāj atšķirt dusmas un prieku, kā arī prieku un skumjas.
Par to pašu tiek runāts citā rakstā, kas publicēts gadu iepriekš žurnālā Alcoholism: Clinical & Experimental Research, kur psihologi no Svētā Sirds Katoļu Universitātes (Itālija) un Briseles Universitātes (Beļģija) secināja, ka alkoholiķi nesaprot ironiju un nav spējīgi uz empātiju, t.i., neapzinās sarunu biedra emocionālo stāvokli.
Tomēr, iespējams, ka šeit ir runa par devām: draugu sanākšanas, sākoties ar pāris glāzēm un savstarpējiem smaidiem, var beigties ar parastu izsistīšanu, ja draugi izdzer līdz stāvoklim, kad pārstāj saprast viens otru.
