Senatnē uzskatīja, ka miegs — tas ir neliela nāve. Šodien mēs saprotam, ka dzīve miegā turpinās, un šis mūsu dzīves periods ir ārkārtīgi svarīgs veselībai.
Pētījumi rāda, ka slikts miegs var būt saistīts ar nopietnām saslimšanām, piemēram, aptaukošanos, 2. tipa diabētu, sirds un asinsvadu slimībām, Alcheimera slimību, Parkinsona slimību, citām neirodeģeneratīvām slimībām un pat pēkšņu nāvi.
Nav jābaidās gulēt uz kreisā sāna
Daudzi baidās gulēt uz kreisā sāna, uzskatot, ka tas var negatīvi ietekmēt sirdi orgānu spiediena dēļ. Tomēr tas ir mīts. Anatomiski sirdij nav svarīgi, kādā pozā gulēt, turklāt tā atrodas tuvāk krūšu kurvja centram un tikai nedaudz ir novirzīta pa kreisi. Izņēmums ir refluksa slimība, kad kuņģa saturs var nonākt barības vadā. Bet pat šajā gadījumā daudz kaitīgāk ir gulēt uz muguras. Šī poza, neskatoties uz tās popularitāti, nav optimāla. Pētījumi uz dzīvniekiem rāda, ka tā apgrūtina toksīnu izvadīšanu, kas uzkrājas smadzenēs dienas laikā. Zinātnieki secinājuši, ka labāk gulēt uz sāna, lai gan viņi arī uzskata, ka līdzīgus eksperimentus vajadzētu veikt arī uz cilvēkiem.
Gulēšana uz vēdera arī neveicina muskuļu atslābināšanos, un cilvēki bieži pamostas noguruši. Šī poza negatīvi ietekmē mugurkaulu, jo kakla un jostas izliekumi kļūst pārāk taisni. Īpaši tas attiecas uz cilvēkiem ar vīriešu tipa aptaukošanos (tauku uzkrāšanās vēdera rajonā). Tomēr COVID-19 un pneimonijas gadījumā šāda pozīcija var būt noderīga, jo tā uzlabo ventilāciju apakšējās plaušu daļās.
Kā izvairīties no slimībām, kas saistītas ar miegu
Miega problēmas bieži sākas ar krākšanu. «Parasta krākšana, kas nav saistīta ar veselības problēmām un elpas apstāšanos (apnoja) miega laikā, tiek uzskatīta par normu,» apgalvo miega speciālists Mihails Poluēktovs. «Šāda krākšana novērojama 10% sieviešu un 20% vīriešu. Ar to saistītas daudzas jokus par ģimenes attiecībām, bet dažreiz tas tiešām noved pie šķiršanās. Krākšanas skaļums ne vienmēr norāda uz tās nopietnību; svarīgāka ir tās ilgums. 2008. gadā Austrālijas zinātnieki noskaidroja, ka smagas krākšanas gadījumā (kad tā ilgst vairāk nekā 50% miega laika) aterosklerozes risks palielinās divas reizes salīdzinājumā ar vidēji smagu krākšanu. Tas izskaidrojams ar to, ka vibrācija no krākšanas tiek nodota uz miega artērijām, un darbības mehānisms ir līdzīgs vibrācijas slimībai, kas rodas cilvēkiem, kas strādā ar āmuriem. Amerikas zinātnieki arī noskaidroja, ka vibrācija var iznīcināt plāksnes miega artērijās, kas var izraisīt insultu.
Tāpat krākšana var novest pie obstruktīvā miega apnojas sindroma (OMAS), kad naktī notiek bieži elpas apstāšanās. Tādēļ labāk ārstēt krākšanu iepriekš, negaidot, kamēr tā pārvēršas par patoloģisku stāvokli. Progresējošas krākšanas pazīme ir tā, ka cilvēks sāk krākt ne tikai uz muguras, kā parasti, bet arī jebkurā citā pozā miega laikā.
Krākšana rodas no mīksto audu vibrācijas augšējos elpceļos, kad caur tiem plūst gaisa plūsma.
Efektīvi rezultāti tiek iegūti ar tā saukto uzvedības terapiju krākšanai. Pirmkārt, neguliet uz muguras. Tāpat ir svarīgi atteikties no smēķēšanas un alkohola, uzturēt normālu svaru. Tauki var uzkrāties ne tikai vēdera rajonā, bet arī apakšžokļa telpās, kas sašaurina elpceļus.
Kā iemācīt sevi negulēt uz muguras
Tas ir diezgan vienkārši. Uz muguras pīžamā pidžamā tiek piešūts kabatiņa, kurā ievieto tenisa bumbu. Gulēt uz bumbas ir neērti, un cilvēks ir spiests mainīt pozīciju miega laikā.
Tādu pašu principu var izmantot, ja jūs bieži un neapzināti apgriežaties uz vēdera miega laikā. Šajā gadījumā novietojiet bumbu uz krūtīm.
