Attiecību pārdomāšana pret naudu var uzlabot attiecības un atbrīvot no bailēm.
Nauda joprojām ir viena no visvairāk tabu tēmām mūsdienu sabiedrībā — to apspriest bieži ir grūtāk nekā politiku vai personīgo dzīvi. Tajā pašā laikā finanšu attiecības caurvij visas mūsu eksistences jomas, sākot no ikdienas lēmumiem līdz ilgtermiņa dzīves stratēģijām.
Stresa avots
Pētījumi apstiprina: finanšu problēmas kļūst par vienu no galvenajiem hroniskā stresa avotiem. Kanādā, piemēram, nauda regulāri ieņem pirmo vietu starp ģimenes konfliktu un šķiršanās iemesliem. Kāpēc mēs turpinām izvairīties no šīm sarunām? Psiholoģiski finanšu apspriešana bieži saistīta ar spēcīgām negatīvām emocijām:
Vainas sajūta finanšu panākumu gadījumā
Kauns par līdzekļu trūkumu
Bailes no nosodījuma vai nesapratnes
Viss tas rada apburtu loku: stress liek izvairīties no sarunām, bet dialoga trūkums pasliktina stresu, raksta Psychology Today. Pat tad, kad mēs apzināti izvairāmies no finanšu tēmām, mēs turpinām veikt nepārtrauktu «monologu» caur izglītības un karjeras ceļu izvēli, patēriņa stilu (apģērbs, automašīnas, hobiji), sociālajiem medijiem, kur demonstrējam noteiktu dzīvesveidu. Šādi neizteikti signāli bieži rada vairāk problēmu nekā atklāts dialogs, jo tie rada pārpratumus un slēptus konfliktus.
Kā pārrakstīt savu «finanšu scenāriju»
Atslēga situācijas maiņai ir apzināšanās par mūsu finanšu uzskatu izcelsmi, saka psihologi. Katram cilvēkam ir unikāla «naudas stāsts», kas izveidojies bērnībā caur ģimenes komunikācijas modeļiem par finansēm, novērojot vecāku uzvedību, mantotajiem uzskatiem («nauda ir ļaunums», «es neesmu spējīgs matemātikā»).
«Apzināta šo uzskatu izpēte bez nosodījuma — pirmais solis uz finanšu labklājību,» uzsver eksperti.
Ir dažādas praktiskas stratēģijas dažādām situācijām. Piemēram, vietā, lai strīdētos par ikdienas izdevumiem, psihologi iesaka pāriem sākt ar kopīgu vērtību un ilgtermiņa mērķu apspriešanu. Kādu nākotni mēs kopā veidojam? Kā nauda var palīdzēt mums to sasniegt? Šāds piegājiens pārvērš dialogu no konflikta jomas uz sadarbības jomu.
Finanšu izglītība bērniem caur vienkāršām sistēmām (piemēram, līdzekļu sadale «četriem spaiņiem»: uzkrājumi, labdarība, investīcijas, ikdienas izdevumi) rada veselīgu pamatu nākotnes attiecībām ar naudu. Svarīgi ir akcentēt nevis ierobežojumus, bet iespējas un apzinātu izvēli.
Lai gan makroekonomiskie faktori, piemēram, inflācija un procentu likmes, paliek ārpus mūsu kontroles, mēs varam ietekmēt to, kā runājam par naudu tuvā lokā. Finanšu uzskatu pārskatīšana, atklāts dialogs ar partneriem un bērniem, ieradumu veidošana, kas atbilst personīgajām vērtībām — viss tas rada pamatu patiesai finanšu labklājībai, kas ir nešķirami saistīta ar kopējo dzīves kvalitāti.
Atstāt komentāru