Kāpēc rudenī saasinās hroniskas kaites un kā rīkoties 0 361

Vispārējās prakses ārste, gastroenteroloģe un geriatre Jeļena Pavlova pastāstīja, kādi ieradumi var palīdzēt samazināt sezonālas pašsajūtas pasliktināšanās risku.

Rudenī organismam jāpielāgojas zemākai gaisa temperatūrai, sausākam gaisam telpās un izmaiņām dienas ritmā. Aukstums var izraisīt perifēro asinsvadu sašaurināšanos, āda ātrāk zaudē mitrumu, bet hronisku slimību simptomi dažiem cilvēkiem kļūst izteiktāki.

Speciāliste iesaka negaidīt izteiktu simptomu parādīšanos, bet laikus pielāgot savus ikdienas ieradumus.

Cistīts: siltums un pietiekams šķidruma daudzums

Aukstajā sezonā dažiem cilvēkiem biežāk rodas urīnceļu problēmas. Tomēr nosalšana pati par sevi neizraisa bakteriālu infekciju — nozīme var būt vairāku provocējošu faktoru kopumam.

Ārste norāda, ka ir svarīgi ģērbties atbilstoši laikapstākļiem, īpaši pasargājot jostasvietu un iegurņa apvidu. Aukstajā sezonā nevajadzētu arī krasi samazināt uzņemtā šķidruma daudzumu, jo koncentrētāks urīns var vairāk kairināt urīnpūsli.

Atkārtotu urīnceļu infekciju gadījumā profilakses iespējas labāk apspriest ar ārstu. Ir dati par dzērveņu preparātu iespējamo labvēlīgo ietekmi noteiktu atkārtotu urīnceļu infekciju profilaksē, tomēr tie neaizstāj jau esošas slimības diagnostiku un ārstēšanu.

Ja urinēšanas laikā rodas sāpes vai dedzinoša sajūta, urīnā parādās asinis, paaugstinās ķermeņa temperatūra vai rodas sāpes nieru apvidū, nevajadzētu atlikt vēršanos pie ārsta.

Locītavas: kustības arī aukstā laikā

Laikam kļūstot vēsākam, daži cilvēki patiešām izjūt locītavu stīvumu un sāpes. Vēlme šādā laikā mazāk kustēties ir saprotama, taču ilgstošs mazkustīgums var tikai pastiprināt diskomfortu.

Pirms došanās ārā ir lietderīgi viegli iesildīties. Apģērbam jānodrošina siltums, taču tas nedrīkst izraisīt pārkaršanu vai mitruma uzkrāšanos.

Uzturā ieteicams iekļaut omega-3 taukskābju avotus, piemēram, treknas jūras zivis. Savukārt D vitamīnu vai citas piedevas “drošības pēc” nevajadzētu sākt lietot patstāvīgi. Analīžu nepieciešamību un piemērotu devu labāk pārrunāt ar ārstu.

Pēkšņas un stipras sāpes, izteiktu tūsku, apsārtumu vai paaugstinātu temperatūru locītavas apvidū nedrīkst skaidrot tikai ar laikapstākļiem — šādas pazīmes jāizvērtē ārstam.

Gastrīts: mazāk kairinošu produktu

Rudenī un ziemā uzturs bieži kļūst kalorijām bagātāks — cilvēki biežāk izvēlas treknus ēdienus, dzer vairāk kafijas un citu siltu dzērienu. Cilvēkiem ar gremošanas trakta slimībām tas var veicināt nepatīkamu simptomu rašanos.

Jeļena Pavlova iesaka izvairīties no pārāk karsta ēdiena, nepārspīlēt ar asām garšvielām un alkoholu, kā arī vērot organisma reakciju uz kafiju.

Īpaša uzmanība jāpievērš pretsāpju līdzekļiem, kurus cilvēki bieži lieto locītavu sāpju dēļ. Daži nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi var bojāt kuņģa gļotādu un palielināt čūlu un asiņošanas risku. Ja nepieciešama šo zāļu regulāra lietošana, droša ārstēšanas shēma jāpārrunā ar ārstu.

Dermatīts: negaidiet, līdz sākas nieze

Apkures sezona ir nopietns pārbaudījums sausai un jutīgai ādai. Telpās samazinās gaisa mitrums, bet biežas temperatūras maiņas, pārejot no aukstuma siltumā, var vēl vairāk vājināt ādas aizsargbarjeru.

Tāpēc intensīvāku ādas kopšanu labāk sākt vēl pirms izteikta sausuma un lobīšanās. Ārste iesaka lietot mitrinošus un ādas aizsargbarjeru atjaunojošus līdzekļus, uzklājot tos drīz pēc dušas uz nedaudz mitras ādas.

Mājoklī vēlams uzturēt komfortablu gaisa mitrumu. Ļoti karstas vannas labāk aizstāt ar siltu dušu, bet ādas mazgāšanai izvēlēties maigus tīrīšanas līdzekļus.

Ja ir nosliece uz dermatītu, jāpievērš uzmanība arī apģērbam. Vilna un daži sintētiskie materiāli, tieši saskaroties ar ādu, var pastiprināt kairinājumu. Kā ērtāku apģērba pamatslāni var izvēlēties kokvilnu.

Aukstajai sezonai jāgatavojas laikus

Nav vienas “rudens tabletes”, kas novērstu visus sezonālos slimību saasinājumus. Daudz svarīgāks ir pietiekams un regulārs miegs, pilnvērtīgs uzturs, fiziskās aktivitātes, laikapstākļiem atbilstošs apģērbs un ārsta nozīmētās ārstēšanas ievērošana.

Nav prātīgi pēc savas iniciatīvas veikt plašu analīžu klāstu vai sākt lietot vitamīnus tikai tāpēc, ka iestājies rudens. Izmeklējumu nepieciešamība ir atkarīga no konkrētā cilvēka veselības stāvokļa, simptomiem un riska faktoriem.

Gatavošanās aukstajai sezonai galvenokārt nozīmē nelielas, bet regulāras paradumu pārmaiņas. Silts apģērbs, pietiekams šķidruma daudzums, kustības, rūpīga ādas kopšana un sabalansēts uzturs var palīdzēt vieglāk pārciest rudeni un ziemu. Ja ierastie simptomi pastiprinās vai parādās jauni, nevajadzētu visu skaidrot ar “sezonālu saasinājumu” — cēlonis jānoskaidro kopā ar ārstu.