Astronomiskais rudens ir sācies: kad diena kļūs īsāka par nakti un kāda gaidāma ziema? 0 669

Trešdien plkst. 3.05 iestājās rudens ekvinokcija, un Zemes ziemeļu puslodē oficiāli sākās astronomiskais rudens, bet dienvidu puslodē – pavasaris.

Ekvinokcijas laikā abas Zemes puslodes saņem vienādu Saules gaismas un siltuma daudzumu, tāpēc diena un nakts visā pasaulē ir gandrīz vienāda garuma. Tomēr Latvijā 23. septembrī diena joprojām ir aptuveni desmit minūtes garāka par nakti. Pirmā diena, kad nakts kļūs garāka par dienu, gaidāma 26. septembrī.

Šī atšķirība rodas tādēļ, ka diennakts garuma aprēķinos tiek ņemta vērā gaismas laušana Zemes atmosfērā, kā arī tas, ka saullēkts un saulriets tiek noteikts pēc Saules diska augšējās malas, nevis centra.

Septembra otrajā pusē dienasgaismas ilgums samazinās visstraujāk – vidēji par četrām minūtēm un 46 sekundēm diennaktī. Dienas turpinās kļūt īsākas līdz 21. decembrim, kad iestāsies ziemas saulgrieži un sāksies astronomiskā ziema.

Savukārt meteoroloģiskais rudens Latvijā šogad sākās jau 10. septembrī, jo vidējā gaisa temperatūra vismaz piecas diennaktis pēc kārtas bija zemāka par +15 grādiem.

Sinoptiķi prognozē, ka šonedēļ Latvijā nokrišņu būs ievērojami vairāk nekā parasti, taču nākamnedēļ gaidāms sausāks laiks. Arī oktobris kopumā varētu būt sausāks un siltāks nekā klimatiskā norma.

Savukārt Eiropas Savienības programmas "Copernicus" prognozes liecina, ka El Niño ietekmē šoruden un ziemā Eiropā kopumā gaidāms silts un mitrs laiks ar paaugstinātu vētru un plūdu risku. Latvijā ziemā iespējams neierasti liels lietus un sniega daudzums, bet vēsākie mēneši varētu būt februāris un marts.