Ne tikai kosmētisks defekts: par ko var liecināt dzeltenīgi plankumi uz plakstiņiem 0 322

Nelielus dzeltenīgus veidojumus uz augšējiem vai apakšējiem plakstiņiem sauc par ksantelazmām. Tie ir holesterīnu un citus taukus saturošu šūnu uzkrājumi, kas paši par sevi parasti nerada sāpes.

Ksantelazmas bieži noņem kosmētisku apsvērumu dēļ. Taču jauna pētījuma rezultāti liecina, ka to parādīšanās var būt saistīta ne tikai ar izskatu, bet arī ar paaugstinātu sirds un asinsvadu slimību risku.

Ko atklāja zinātnieki

Pētnieki analizēja medicīniskos datus par 17 925 pacientiem ar ksantelazmām. Salīdzināšanai tika izveidota skaitliski tikpat liela kontrolgrupa, kurā bija cilvēki bez līdzīgiem veidojumiem uz plakstiņiem. Novērošanas periods ilga līdz desmit gadiem.

Pirmajā gadā miokarda infarktu piedzīvoja aptuveni 1 % pacientu ar ksantelazmām un 0,35 % kontrolgrupas dalībnieku. Insults tika reģistrēts attiecīgi 0,95 % un 0,3 %, bet pārejoša išēmiska lēkme — 0,6 % un 0,19 %.

Tādējādi asinsvadu notikumu relatīvais risks grupā ar ksantelazmām bija aptuveni trīs reizes lielāks. Tomēr svarīgi ņemt vērā arī absolūtos rādītājus: pat pacientiem ar šiem plakstiņu veidojumiem katra minētā komplikācija pirmajā gadā tika konstatēta ne vairāk kā aptuveni 1 % gadījumu.

Paaugstināts infarkta, insulta un pārejošas išēmiskas lēkmes risks saglabājās arī ilgākā novērošanas periodā. Autori uzskata, ka ksantelazmas var uzskatīt par vienu no ārējiem marķieriem, kura gadījumā būtu lietderīgi papildus izvērtēt sirds un asinsvadu slimību risku.

Saistība konstatēta arī normāla holesterīna līmeņa gadījumā

Īpašu pētnieku uzmanību piesaistīja tas, ka šī saistība saglabājās ne tikai pacientiem ar tauku vielmaiņas traucējumiem. Paaugstināts asinsvadu notikumu biežums tika novērots arī cilvēkiem, kuriem iepriekš nebija konstatēts paaugstināts vai citādi izmainīts lipīdu līmenis asinīs.

Tas nenozīmē, ka standarta holesterīna analīze ir bezjēdzīga. Tā atspoguļo tikai daļu no kopējās ainas, savukārt miokarda infarkta un insulta risks ir atkarīgs arī no vecuma, asinsspiediena, smēķēšanas, cukura diabēta, iedzimtības un citiem faktoriem.

Ko darīt, ja parādās ksantelazmas

Dzeltenīgās plātnītes uz plakstiņiem nav aterosklerozes pierādījums un nenozīmē, ka cilvēkam noteikti būs insults. Pētījumā tika konstatēta statistiska saistība, taču tas nepierāda, ka ksantelazmas pašas izraisa sirds un asinsvadu slimības.

Pamanot šādus veidojumus, ieteicams vērsties pie ģimenes ārsta. Speciālists var:

• izmērīt asinsspiedienu;

• nozīmēt lipidogrammu un glikozes līmeņa noteikšanu asinīs;

• izvērtēt kopējo sirds un asinsvadu slimību risku;

• nepieciešamības gadījumā nosūtīt pie kardiologa vai uz papildu izmeklējumiem.

Nav ieteicams pašam pēc savas iniciatīvas veikt asinsvadu ultrasonogrāfiju vai sākt lietot medikamentus holesterīna līmeņa pazemināšanai — izmeklējumu un ārstēšanas nepieciešamību nosaka ārsts.

Ksantelazmu noņemšana ar lāzeru vai citu kosmētisku metodi arī neaizstāj medicīnisku izvērtējumu: procedūra likvidē redzamo veidojumu, bet neietekmē iespējamos sirds un asinsvadu slimību riska faktorus.

To nedrīkst sajaukt ar insulta pazīmēm

Ksantelazmas veidojas pakāpeniski un nav saistītas ar akūtām insulta pazīmēm. Neatliekama medicīniskā palīdzība nepieciešama, ja cilvēkam pēkšņi parādās sejas asimetrija, vājums vai nejutīgums rokā vai kājā, runas traucējumi, pēkšņi redzes vai koordinācijas traucējumi vai neparasti stipras galvassāpes.

Šādā situācijā nedrīkst gaidīt ārsta pieņemšanu — nekavējoties jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība.

Dzeltenīgi plankumi plakstiņu rajonā neļauj prognozēt insultu un paši par sevi parasti nav bīstami. Tomēr pētījums liecina, ka cilvēkiem ar ksantelazmām sirds un asinsvadu notikumi konstatēti biežāk. Tāpēc šos veidojumus nevajadzētu uztvert tikai kā kosmētisku defektu: tie var būt iemesls kopā ar ārstu izvērtēt asinsspiedienu, lipīdu līmeni un citus sirds un asinsvadu slimību riska faktorus.