Desmit garšvielas, kas var palīdzēt mazināt iekaisumu 0 316

Исправил весь текст: грамматику, неудачные конструкции и Šafrons → Safrāns.

Kurkuma, ingvers, ķiploki un citas ierastas garšvielas satur augu savienojumus ar antioksidatīvām un potenciāli pretiekaisuma īpašībām. Tomēr garšvielas neārstē hroniskas slimības un neaizstāj ārsta nozīmētus medikamentus.

Par desmit garšvielām, kuras vērts iekļaut uzturā, raksta izdevums Health. Autori uzsver, ka lielākā daļa aprakstītās iedarbības pētīta, izmantojot koncentrētas piedevas, nevis kulinārijā ierasto garšvielu daudzumu.

Iekaisums ir normāla organisma aizsargreakcija uz infekciju vai traumu. Problēmas rodas, kad tas kļūst hronisks: ilgstošs iekaisums tiek saistīts ar sirds un asinsvadu slimībām, cukura diabētu un citiem veselības traucējumiem.

Kurkuma

Galvenā kurkumas aktīvā viela ir kurkumīns. Tam piemīt antioksidatīvas īpašības, un pētījumos ar kurkumīna piedevām konstatēta dažu iekaisuma marķieru, tostarp C reaktīvā olbaltuma, līmeņa pazemināšanās.

Melnie pipari uzlabo kurkumīna uzsūkšanos, taču vienlaikus var ietekmēt medikamentu metabolismu. Kurkumu kā garšvielu var pievienot zupām, rīsiem, mērcēm un ceptiem dārzeņiem.

Ingvers

Ingvers satur gingerolus un šogaolus — savienojumus, kas tiek pētīti saistībā ar to iespējamo ietekmi uz iekaisuma procesiem. Dažos pētījumos ingvera piedevu lietošana bija saistīta ar muskuļu sāpju, locītavu stīvuma un gremošanas traucējumu mazināšanos.

Svaigu ingvera sakni var pievienot tējai, zupām un dārzeņu ēdieniem, bet maltu ingveru — cepumiem un garšvielu maisījumiem.

Kanēlis

Kanēlis satur kanēļaldehīdu un citus savienojumus ar antioksidatīvām īpašībām. Pētījumi par kanēļa piedevu lietošanu liecina par iespējamu mērenu ietekmi uz iekaisuma rādītājiem un glikozes vielmaiņu, taču rezultāti joprojām ir pretrunīgi.

Kanēlis labi sader ar putrām, augļiem, jogurtu un kafiju. To nevajadzētu lietot lielā daudzumā, jo plaši izplatītais kasijas kanēlis satur kumarīnu, kas pārmērīgā daudzumā var kaitēt aknām.

Ķiploki

Sasmalcinot ķiplokus, veidojas sēru saturoši savienojumi, tostarp allicīns. Tie tiek pētīti saistībā ar iespējamo antioksidatīvo, pretiekaisuma un pretmikrobu iedarbību.

Ķiplokus var pievienot zupām, mērcēm, graudaugu ēdieniem un dārzeņiem. Tomēr tie nepasargā no vīrusu infekcijām un tās neārstē. Ķiploku piedevas var palielināt asiņošanas risku cilvēkiem, kuri lieto antikoagulantus.

Kajēnas pipari

Kajēnas piparu aso garšu rada kapsaicīns. Šis savienojums iedarbojas uz receptoru sistēmām, kas piedalās sāpju uztverē, un tiek pētīta arī tā iespējamā ietekme uz iekaisuma procesiem.

Ārstnieciskos nolūkos kapsaicīnu biežāk lieto ārīgi — krēmu un plāksteru veidā. Pievienojot ēdienam asos piparus, jāievēro piesardzība, īpaši tad, ja ir nosliece uz grēmām vai kuņģa kairinājumu.

Melnie pipari

Melnie pipari satur piperīnu — vielu, kas var palielināt dažu savienojumu, tostarp kurkumīna, uzsūkšanos. Laboratorijas pētījumi un nelieli klīniskie pētījumi liecina par piperīna iespējamām pretiekaisuma īpašībām, taču pārliecinošu datu par kulinārijā ierasti lietota piparu daudzuma ārstniecisko iedarbību pagaidām nav.

Piperīns var mainīt arī medikamentu uzsūkšanos un iedarbību, tāpēc, lietojot koncentrētas piedevas, jāievēro piesardzība.

Krustnagliņas

Krustnagliņu galvenā aktīvā viela ir eugenols. Tam piemīt antioksidatīvas īpašības, un tas tiek pētīts saistībā ar iespējamo pretmikrobu un pretsāpju iedarbību.

Nelielu daudzumu maltu krustnagliņu var pievienot tējai, putrām, cepumiem un augļu ēdieniem. Koncentrētu krustnagliņu eļļu nedrīkst lietot iekšķīgi bez ārsta ieteikuma, jo lielās devās tā ir toksiska.

Rozmarīns

Rozmarīns satur rozmarīnskābi un karnozīnskābi — savienojumus ar antioksidatīvām īpašībām. Lielākā daļa datu par to pretiekaisuma iedarbību iegūta laboratorijas pētījumos un eksperimentos ar dzīvniekiem.

Svaigs vai kaltēts rozmarīns labi sader ar kartupeļiem, putnu gaļu, citiem gaļas ēdieniem un ceptiem dārzeņiem.

Safrāns

Safrāns satur krocīnu un safranālu. Šīs vielas tiek pētītas saistībā ar to iespējamo ietekmi uz oksidatīvo stresu, iekaisuma marķieriem un noskaņojumu.

Ēdienam pietiek ar dažiem safrāna pavedieniem. Lielas devas nav drošas, īpaši grūtniecības laikā, tāpēc koncentrētas piedevas nevajadzētu lietot bez ārsta ieteikuma.

Kardamons

Kardamons satur ēteriskās eļļas un citus augu savienojumus ar antioksidatīvām īpašībām. Atsevišķos pētījumos aptuveni trīs gramu kardamona lietošana dienā bija saistīta ar dažu iekaisuma marķieru līmeņa pazemināšanos cilvēkiem ar prediabētu vai 2. tipa cukura diabētu.

Tomēr šādu pētījumu ir maz. Kulinārijā kardamonu var pievienot putrām, cepumiem, rīsiem, karija ēdieniem un karstajiem dzērieniem.

Kā pareizi iekļaut garšvielas uzturā

Garšvielas vislabāk lietot kā daudzveidīga uztura sastāvdaļu — pievienot tās dārzeņiem, graudaugu ēdieniem, zupām un citām maltītēm, vienlaikus samazinot sāls vai cukura daudzumu. Šķipsniņa garšvielu un koncentrētas piedevas kapsula nav viens un tas pats.

Kurkumīna, kanēļa, ķiploku, safrāna un citu augu ekstraktu piedevas var mijiedarboties ar medikamentiem. Īpaša piesardzība jāievēro cilvēkiem ar aknu vai žultspūšļa slimībām, grūtniecēm, kā arī cilvēkiem, kuri lieto antikoagulantus, glikozes līmeni pazeminošus līdzekļus vai citus recepšu medikamentus.

Garšvielas padara uzturu daudzveidīgāku un nodrošina organismu ar augu izcelsmes savienojumiem, taču tās nav patstāvīgs līdzeklis hroniska iekaisuma ārstēšanai. Vislielākā nozīme ir uzturam kopumā, fiziskajām aktivitātēm, pilnvērtīgam miegam, smēķēšanas atmešanai un tādu hronisku slimību ārstēšanai, kas uztur iekaisuma procesu.