Ne katra slodze ir labvēlīga smadzenēm: zinātnieki atklājuši fiziskās aktivitātes paradoksu 0 426

Starptautiska zinātnieku grupa nonāca pie šāda secinājuma, analizējot 74 novērojumpētījumu rezultātus. Kopumā pētījumi aptvēra vairāk nekā 4,2 miljonus cilvēku vecumā no 45 līdz 93 gadiem 30 valstīs. Darbs publicēts žurnālā The Lancet Public Health.

Fiziskās aktivitātes paradokss

Iepriekš fizisko aktivitāti bieži uzskatīja par vienotu rādītāju: jo vairāk cilvēks kustas, jo labāk viņa veselībai. Tomēr jaunā analīze parādīja, ka brīvā laika aktivitātes un fiziskā slodze darbā var būt atšķirīgi saistītas ar demences risku.

“Mēs jau sen zinām, ka fiziskā aktivitāte kopumā ir saistīta ar zemāku demences risku, taču lielākajā daļā pētījumu visi kustību veidi tika uzskatīti par vienādiem,” skaidroja viens no darba autoriem Neitans Feters no Dienvidkalifornijas Universitātes.

Tieši atšķirības starp brīvprātīgām nodarbēm un piespiedu slodzi pētnieki nosauca par “fiziskās aktivitātes paradoksu”.

Kas izrādījās lietderīgs

Augsts brīvā laika fiziskās aktivitātes līmenis bija saistīts ar demences riska samazināšanos aptuveni par 24 %. Pie šādām aktivitātēm pieskaita pastaigas, peldēšanu, skriešanu, dejas, treniņus sporta zālē un braukšanu ar velosipēdu atpūtas vai treniņa nolūkā.

Mājsaimniecības darbu veikšana bija saistīta ar riska samazināšanos aptuveni par 15 %.

Vienlaikus princips “jo vairāk, jo labāk” darbojas tikai līdz noteiktam brīdim. Palielinoties brīvā laika aktivitātei, risks pakāpeniski samazinājās, taču pēc tam šis efekts izlīdzinājās.

Iespējams, nozīme ir ne tikai pašām kustībām. Brīvprātīgas nodarbes parasti ļauj cilvēkam izvēlēties tempu, ilgumu un atpūtas laiku. Turklāt sports un pastaigas var būt saistītas ar sociālo mijiedarbību, emocionālo atslodzi un papildu garīgo stimulāciju.

Kāpēc fiziskais darbs nesniedz tādu pašu efektu

Savukārt augsta fiziskā aktivitāte darbavietā bija saistīta ar demences riska palielināšanos aptuveni par 20 %. Jo smagāka un ilgstošāka bija slodze, jo izteiktāka bija šī saistība.

Zinātnieki uzsver, ka iemesls var nebūt fiziskais darbs kā tāds, bet gan ar to saistītie apstākļi:

• hronisks stress;

• zems atalgojums;

• nepietiekams laiks, lai atjaunotos;

• trokšņa un piesārņota gaisa iedarbība;

• vienveidīgas un atkārtotas kustības;

• nepietiekama garīgā stimulācija;

• sociālekonomiskās atšķirības starp pētījumu dalībniekiem.

Citiem vārdiem sakot, astoņas stundas ilga smaga darba maiņa un pusstundu ilga pastaiga pēc darba iedarbojas uz organismu atšķirīgi, pat ja abos gadījumos cilvēks daudz kustas.

Neparasts rezultāts saistībā ar nokļūšanu darbā

Aktīva nokļūšana darbā — ilgstoša iešana kājām vai braukšana ar velosipēdu — bija saistīta ar demences riska palielināšanos aptuveni par 10 %.

Tomēr šis rezultāts jāvērtē īpaši piesardzīgi: secinājums balstās tikai uz diviem pētījumiem, tāpēc to vēl nevar uzskatīt par galīgu. Kā iespējamie skaidrojumi tiek minēts gaisa piesārņojums, stress, izvēles brīvības trūkums un pētījumu dalībnieku sociālekonomiskā situācija.

Tas nenozīmē, ka iešana kājām vai braukšana ar velosipēdu ir kaitīga. Pētījums drīzāk rāda, ka viena un tā pati aktivitāte var norisināties pilnīgi atšķirīgos apstākļos un būt saistīta ar dažādiem riska faktoriem.

Saistība vēl nenozīmē cēloni

Autori uzsver, ka analīzē iekļauti novērojumpētījumi, tāpēc tā nepierāda, ka smags fizisks darbs tieši izraisa demenci. Analīze rāda tikai statistisku saistību.

Demences attīstības iespējamību ietekmē vecums, ģenētiskā predispozīcija, izglītība, sirds un asinsvadu sistēmas stāvoklis, uzturs, smēķēšana, miega kvalitāte, sociālā aktivitāte un daudzi citi faktori.

Turklāt cilvēki, kuri veic smagu fizisku darbu, var biežāk saskarties ar nelabvēlīgiem dzīves apstākļiem, kuru ietekmi ir grūti pilnībā nošķirt no pašas darba slodzes ietekmes.

Arī cilvēkam, kurš veic fiziski smagu darbu, ir lietderīgi atrast laiku brīvprātīgām un patīkamām aktivitātēm — pastaigām, peldēšanai, dejām vai citām piemērotām nodarbēm. Pētījums neapstrīd kustību labvēlīgo ietekmi, bet rāda, ka smadzeņu veselības saglabāšanai ir svarīgi ņemt vērā ne tikai slodzes apjomu, bet arī stresu, darba apstākļus, atjaunošanās iespējas un personīgo izvēli.