Aizskaroša piezīme bieži pārsteidz nesagatavotu: piemērota atbilde ienāk prātā tikai tad, kad saruna jau beigusies. Tomēr psihologi uzskata, ka uz necieņu labāk reaģēt uzreiz. Tam nav obligāti jānoved pie konflikta — daži mierīgi jautājumi var mainīt sarunas gaitu un palīdzēt atgūt kontroli pār situāciju.
Kad kāds tieši sejā pasaka kaut ko nepatīkamu vai atklāti aizskarošu, pirmā reakcija var būt visdažādākā: apjukums, vēlme klusēt, atbildēt ar tādu pašu rupjību vai vienkārši aiziet.
Īpaši grūti ātri atrast īstos vārdus ir tiem, kuri cenšas izvairīties no konfliktiem. Tomēr, kā raksta YourTango, pastāv vienkārši veidi, kā novilkt robežas, nepaaugstinot balsi un nepārvēršot nepatīkamu sarunu strīdā.
Eksperti iesaka iegaumēt trīs īsas frāzes, kas liek sarunbiedram pārdomāt savus vārdus un vienlaikus parāda, ka necieņpilna attieksme pret jums nav pieņemama.
1. «Atvaino, vai vari to atkārtot?»
Viena no vienkāršākajām reakcijām uz nepatīkamu piezīmi ir mierīgi palūgt sarunbiedram to pateikt vēlreiz.
No pirmā acu uzmetiena šāds jautājums šķiet pilnīgi neitrāls. Taču tas liek sarunbiedram izvēlēties: atkārtot rupjību un tādējādi apstiprināt, ka tā izteikta apzināti, vai arī mēģināt paskaidrot, ko tieši viņš ar saviem vārdiem domājis.
Ja cilvēks atkārto teikto, kļūst skaidrs, ka runa nav par nejaušu pārteikšanos vai neveiksmīgu formulējumu. Sarunbiedrs faktiski apstiprina, ka savus vārdus ir izvēlējies apzināti.
Pastāv arī cita iespēja. Dzirdot lūgumu atkārtot izteikto, cilvēks pats var apjaust, cik rupji vai aizskaroši izklausījās viņa frāze, un mēģināt to pārformulēt vai paskaidrot.
Turklāt reizēm teiktais patiešām var būt pārprasts. Šāds jautājums atstāj iespēju izskaidrot domu, nevirzot konfliktu tālākas eskalācijas virzienā.
Tāpēc tā vietā, lai uzreiz atbildētu ar pretuzbrukumu, var vienkārši pārjautāt. Dažkārt ar dažām sekundēm, kas nepieciešamas, lai atkārtotu frāzi, pietiek, lai sarunbiedrs saprastu, ka ir pārkāpis robežu.
2. «Vai tu gribēji mani aizvainot?»
Ja pēc precizēšanas kļūst skaidrs, ka nepatīkamais komentārs tika izteikts apzināti, savu reakciju var paust tieši.
Jautājums «Vai tu gribēji mani aizvainot?» novirza sarunu no pašas aizskarošās piezīmes uz sarunbiedra nodomu.
Tagad viņam jāizskaidro sava rīcība.
Iespējams, cilvēks patiešām vēlējās jūs aizvainot. Taču viņš var arī atbildēt, ka tāda nodoma nav bijis un viņa vārdi ir pārprasti. Jebkurā gadījumā saruna kļūst tiešāka: jūs parādāt, ka esat pamanījis necieņpilno attieksmi un neplānojat izlikties, ka nekas nav noticis.
Eksperti norāda, ka aiz apzinātas rupjības var slēpties dažādas emocijas — kauns, aizsargreakcija, aizkaitinājums vai iekšējs diskomforts. Tas neattaisno aizskarošu izturēšanos, taču izpratne par tās iemesliem reizēm palīdz nepieļaut konflikta tālāku eskalāciju.
Tā vietā, lai uz rupjību atbildētu ar rupjību, jūs liekat cilvēkam paskaidrot, kāpēc viņš izvēlējies runāt ar jums šādā veidā.
3. «Vai ar tevi viss ir kārtībā?»
Vēl viena iespēja ir negaidīti novirzīt uzmanību no sevis uz rupji izturējušos sarunbiedru.
Tā vietā, lai sāktu taisnoties vai atbildētu ar pretuzbrukumu, var mierīgi pajautāt: «Vai ar tevi viss ir kārtībā?»
Mīkstāks variants, runājot ar labi pazīstamu cilvēku, varētu būt: «Tas tev nav raksturīgi.»
Šāds formulējums ļauj nošķirt sarunbiedra personību no viņa konkrētās uzvedības. Jūs neapgalvojat, ka cilvēks ir «slikts» vai «neaudzināts», bet gan pievēršat uzmanību tam, ka tieši viņa pašreizējie vārdi vai rīcība šķiet neparasti vai neatbilstoši.
Vienlaikus šāds jautājums maina sarunas dinamiku. Tā vietā, lai būtu tas, kuram pēc nepatīkamas piezīmes jātaisnojas, jūs kļūstat par cilvēku, kurš mierīgi novērtē situāciju un mēģina saprast sarunbiedra neparastās uzvedības iemeslu.
Turklāt jautājums pauž zināmu labvēlību. Jūs pieļaujat, ka asās reakcijas iemesls var būt problēmas, stress vai spēcīgas emocijas, un dodat cilvēkam iespēju paskaidrot, kas ar viņu notiek.
Galvenais — neatbildēt uz rupjību ar rupjību
Visas trīs frāzes darbojas pēc līdzīga principa: tās neļauj aizskarošai piezīmei palikt nepamanītai, bet vienlaikus neprasa atbildēt ar uzbrukumu.
«Vai vari to atkārtot?» liek cilvēkam vēlreiz dzirdēt pašam savus vārdus. «Vai tu gribēji mani aizvainot?» liek paskaidrot nodomu. Savukārt «Vai ar tevi viss ir kārtībā?» novirza uzmanību uz viņa uzvedības iemesliem.
Svarīgi ir ne tikai tas, ko jūs sakāt, bet arī tas, kā to pasakāt. Mierīgs tonis bieži vien izrādās efektīvāks par sarkasmu, kliegšanu vai mēģinājumu izdomāt vēl aizskarošāku atbildi.
Prasme reaģēt uz rupjību nenozīmē spēju acumirklī izdomāt asprātīgu vai dzēlīgu repliku. Daudz svarīgāk ir neļaut sarunbiedram uzspiest jums viņa izvēlēto saziņas stilu.
Īss un mierīgs jautājums dod laiku sakopot domas, skaidri iezīmē robežu un liek otram cilvēkam uzņemties atbildību par saviem vārdiem. Savukārt, ja sarunbiedrs turpina uzvesties agresīvi, nav obligāti jācenšas uzvarēt vārdiskā cīņā — dažkārt labākais veids, kā saglabāt kontroli pār situāciju, ir vienkārši pārtraukt sarunu.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru