Tālrunis sarunas vietā un dzīve kā izrāde: 9 jauniešu ieradumi, kas kaitina vecāko paaudzi 0 255

Izdevums YourTango apkopojis jauniešu ieradumus, kas īpaši bieži kļūst par starppaaudžu strīdu iemeslu. Vienlaikus autori uzsver: aiz tā, ko vecākās paaudzes pārstāvji dažkārt dēvē par «slinkumu» vai «izlutinātību», var slēpties pavisam citi iemesli.

1. Tālrunis vienmēr ir rokā

Viena no galvenajām vecākās paaudzes pretenzijām ir viedtālruņa gandrīz nepārtrauktā klātbūtne jauniešu ikdienā. Viņi vienā ierīcē sazinās, skatās video, lasa ziņas, strādā, iepērkas un izklaidējas.

Īpaši satraucošs vecākajai paaudzei šķiet ieradums lietot tālruni pirms gulētiešanas. Ilgstoša sociālo tīklu satura pārlūkošana var atņemt laiku pilnvērtīgai atpūtai.

Tomēr robeža starp paaudzēm pakāpeniski izzūd: arī vecāka gadagājuma cilvēki arvien aktīvāk apgūst viedtālruņus, planšetdatorus, e-grāmatas un citus gadžetus.

2. «Vispirms es»: rūpes par savu labsajūtu

Jaunieši daudz brīvāk runā par psiholoģisko labsajūtu, emocionālo izdegšanu un nepieciešamību atpūsties. Ja cilvēks jūt, ka viņam nepieciešama pauze, viņš biežāk ir gatavs atteikties no papildu pienākumiem vai paņemt brīvu dienu.

Daudziem vecākās paaudzes pārstāvjiem šāda pieeja šķiet neierasta. Viņi tika audzināti ar pārliecību, ka grūtības ir jāpacieš un personīgajām problēmām nevajadzētu traucēt darbam.

Savukārt jaunieši rūpes par sevi biežāk uztver nevis kā vājuma pazīmi, bet gan kā normālas un veselīgas dzīves nepieciešamību.

3. Neatbildēt uz zvaniem

Vēl viens ieradums, kas var kaitināt vecākās paaudzes pārstāvjus, ir telefona zvanu ignorēšana.

Paaudzei, kura savulaik gaidīja savu kārtu pie vienīgā mājas tālruņa, zvans bija galvenais veids, kā ātri sazināties ar cilvēku. Mūsdienās daudzi jaunieši dod priekšroku ziņojumiem: tie ļauj atbildēt sev ērtā laikā un jau iepriekš saprast, par ko būs saruna.

Saskaņā ar materiālā minētajiem datiem aptuveni ceturtā daļa cilvēku vecumā no 18 līdz 34 gadiem vispār var neatbildēt uz zvaniem, bet daudzi telefonsarunas vietā labprātāk izvēlas īsziņu.

4. Pastāvīga vajadzība pēc atzinības

«Patīk» atzīmes, komentāri, skatījumu un sekotāju skaits ir radījuši jaunu sociālās atzinības sistēmu. Apkārtējo reakciju uz fotogrāfiju, apģērbu, ceļojumu vai pat vakariņām tagad iespējams redzēt gandrīz acumirklī.

Autori norāda, ka jaunieši var būt vairāk atkarīgi no ārēja apstiprinājuma, kas palīdz viņiem sajust savu nozīmīgumu.

Taču iemesls var nebūt tikai sociālie tīkli. Zināma nozīme ir arī audzināšanas īpatnībām un vecāku daudz aktīvākai iesaistei bērnu dzīvē.

5. Nevēlēšanās dzīvot «kā pieņemts»

Iegūt izglītību, atrast stabilu darbu, izveidot ģimeni, nopirkt mājokli un gadu desmitiem palikt vienā vietā — šāds dzīves modelis daudziem vecākās paaudzes pārstāvjiem šķiet ierasts un pašsaprotams.

Mūsdienu jaunieši šādas normas daudz biežāk apšauba. Viņi maina profesijas, eksperimentē ar izskatu, veido tetovējumus, atliek laulības un bērnu radīšanu, kā arī izvēlas netradicionālus karjeras modeļus.

To, ko vieni uzskata par izvēles brīvību, citi uztver kā atteikšanos no pārbaudītiem dzīves orientieriem.

6. Fotografēt burtiski visu

Brokastis, sporta zāle, jauns pirkums, pastaiga, atvaļinājums vai koncerts — praktiski jebkurš ikdienas notikums var nonākt sociālajos tīklos.

Vecākajām paaudzēm tieksme nepārtraukti dokumentēt savu dzīvi dažkārt šķiet pārspīlēta. Tomēr vēlme atstāt liecības par sevi radās ilgi pirms Instagram un TikTok. Cilvēki gadsimtiem ilgi pasūtīja portretus, rakstīja dienasgrāmatas un veidoja ģimenes fotoalbumus — mainījušās galvenokārt tehnoloģijas.

7. Izvairīties no nepatīkamām situācijām

Vecākās paaudzes pārstāvji nereti lepojas ar spēju «sakost zobus un izturēt». Jaunieši biežāk uzdod pavisam citu jautājumu: kāpēc palikt situācijā, kas pastāvīgi rada diskomfortu?

Viņi vieglāk pārtrauc nepatīkamu saziņu, nosaka personiskās robežas vai aiziet no darba, kas kļuvis nepanesams.

Autori šo īpatnību saista arī ar jauniešu paaugstināto trauksmi par nākotnes nenoteiktību. Ekonomiskā nestabilitāte un skaidru nākotnes perspektīvu trūkums var ietekmēt viņu attieksmi pret stresu un nevēlēšanos ilgstoši samierināties ar nepatīkamiem apstākļiem.

8. Gribēt visu uzreiz

Filmu var ieslēgt ar vienu pogas spiedienu, ēdienu piegādā līdz durvīm, pirkumi var nonākt pie pircēja dažu stundu laikā, bet atbildi uz gandrīz jebkuru jautājumu iespējams atrast dažās sekundēs.

Nav pārsteidzoši, ka gaidīšana kļūst arvien mazāk ierasta.

Paaudzēm, kas sūtīja vēstules pa parasto pastu, nedēļām gaidīja sūtījumus un gadiem kāpa pa karjeras kāpnēm, šāda nepacietība var šķist izlutinātības pazīme.

Taču jaunieši vienkārši ir izauguši pasaulē, kurā ātrums kļuvis par normu.

9. Meklēt atbildi internetā, nevis grāmatā

Kāpēc doties uz bibliotēku un šķirstīt enciklopēdiju, ja nepieciešamo informāciju iespējams atrast dažu sekunžu laikā?

Jaunā paaudze ir pieradusi gandrīz jebkurā jautājumā izmantot meklētājus, lietotnes un digitālos palīgus. Vecākās paaudzes pārstāvjiem tas dažkārt rada bažas: viegli pieejamas gatavas atbildes, viņuprāt, var mazināt vēlmi pašiem meklēt risinājumus un iedziļināties problēmā.

Tomēr problēma drīzāk nav pats internets, bet gan prasme pārbaudīt atrasto informāciju, salīdzināt dažādus avotus un atšķirt uzticamus datus no apšaubāmiem.

Kuram tad ir taisnība?

Droši vien nevienai paaudzei nav pilnīgas taisnības. Daudzi ieradumi, kas šodien kaitina vecākās paaudzes pārstāvjus, ir sekas videi, kurā jaunieši ir izauguši.

Viedtālruņi ir mainījuši saziņu, piegādes pakalpojumi — attieksmi pret laiku, sociālie tīkli — pašprezentācijas veidus, bet jaunā izpratne par psiholoģisko labsajūtu — attieksmi pret darbu, atpūtu un personiskajām robežām.

Iespējams, pēc dažām desmitgadēm šodienas 20–30 gadus vecie cilvēki ar tieši tādu pašu neizpratni vēros nākamās paaudzes ieradumus.