Krakšķēšana locītavās: kad tā ir nekaitīga, bet kad jāvēršas pie ārsta 0 395

Ortopēds-traumatologs Sergejs Jurčenko skaidro, kāpēc locītavas var radīt dažādas skaņas un kuriem simptomiem jāpievērš īpaša uzmanība.

Kāpēc locītavas var krakšķēt arī veseliem cilvēkiem

Krakšķēšana un klikšķi kustību laikā sastopami ļoti dažāda vecuma cilvēkiem. Šādas skaņas īpaši bieži rodas pirkstos, plaukstu locītavās, ceļos, plecos un gūžas locītavās.

Ja krakšķēšanu nepavada sāpes vai citi nepatīkami simptomi, tās iemesls visbiežāk ir fizioloģisks. Viens no iespējamiem mehānismiem ir saistīts ar spiediena izmaiņām locītavā un gāzu burbuļu veidošanos un izmaiņām sinoviālajā šķidrumā.

Klikšķi var būt saistīti arī ar cīpslu un saišu pārvietošanos kustību laikā, locītavas anatomiskās uzbūves īpatnībām vai hipermobilitāti — palielinātu locītavu kustīgumu. Hipermobilitāte biežāk sastopama bērniem, pusaudžiem un jauniem cilvēkiem.

Ja krakšķēšana nav saistīta ar sāpēm, pietūkumu vai kustību ierobežojumiem, tā parasti neprasa īpašu ārstēšanu.

Kādus simptomus vajadzētu uztvert nopietni

Pavisam citādi situācija jāvērtē, ja kopā ar krakšķēšanu parādās arī citi simptomi.

Pie ārsta vajadzētu vērsties, ja locītava sāp, pietūkst, kļūst mazāk kustīga, parādās izteikts rīta stīvums vai āda virs locītavas kļūst apsārtusi vai karsta. Uzmanība jāpievērš arī pastāvīgai vai iepriekš nebijušai krakšķēšanai, kas parādījusies pēc traumas.

Šādi simptomi var būt saistīti ar dažādām locītavu slimībām, iekaisumu vai traumu sekām.

Artrīts, bursīts un tendinīts

Iekaisīgu slimību gadījumā krakšķēšana var būt saistīta ar sāpēm, pietūkumu un stīvumu. Dažu artrīta formu gadījumā nepatīkamās sajūtas var būt īpaši izteiktas no rīta, savukārt, slimībai progresējot, atsevišķos gadījumos var rasties arī locītavas formas izmaiņas.

Bursīta gadījumā iekaisums skar gļotsomiņu jeb bursu, kas palīdz mazināt berzi locītavas tuvumā. Savukārt tendinīta gadījumā iekaisums vai kairinājums skar cīpslu. Abos gadījumos kustības var kļūt sāpīgas un reizēm tās pavada arī dažādas skaņas.

Osteoartrīts

Osteoartrīta gadījumā pakāpeniski mainās locītavas skrimslis un citas locītavas struktūras. Cilvēks var sajust ne tikai krakšķēšanu, bet arī sāpes, stīvumu un kustību ierobežojumus.

Īpaši bieži osteoartrīts skar ceļu un gūžu locītavas, taču tas var attīstīties arī citās locītavās.

Svarīgi ņemt vērā, ka tikai krakšķēšana pati par sevi vēl nenozīmē osteoartrītu. Par slimību vairāk liecina vairāku simptomu kopums un ārsta veikto izmeklējumu rezultāti.

Hondrokalcinoze

Hondrokalcinozes gadījumā locītavas skrimslī un citos audos var uzkrāties kalcija pirofosfāta kristāli. Dažiem cilvēkiem tas neizraisa nekādus simptomus, bet citos gadījumos var provocēt iekaisuma lēkmes, sāpes, pietūkumu un kustīguma ierobežojumus.

Biežāk tiek skartas ceļu un plaukstu locītavas, taču izmaiņas iespējamas arī citās locītavās.

Traumu sekas

Saišu un menisku bojājumi, izmežģījumi, lūzumi un iepriekš veiktas operācijas var mainīt locītavas biomehāniku. Rezultātā ierastas kustības dažkārt sāk pavadīt klikšķi vai krakšķēšana, kādu iepriekš nav bijis.

Tāpēc jaunu krakšķēšanu pēc traumas, īpaši tad, ja vienlaikus parādās sāpes, pietūkums, kustību ierobežojums vai locītavas nestabilitātes sajūta, nevajadzētu atstāt bez uzmanības.

Kas ir riska grupā

Locītavu problēmu iespējamība var palielināties līdz ar vecumu. Nozīme var būt arī iedzimtībai, liekajam svaram, iepriekšējām traumām, nepietiekamai fiziskajai aktivitātei un, gluži pretēji, regulārai pārmērīgai slodzei.

Smags fizisks darbs un intensīvi sporta treniņi var palielināt slodzi uz locītavām, īpaši tad, ja cilvēkam jau iepriekš bijusi trauma vai locītavu slimība.

Tomēr arī pilnīga izvairīšanās no kustībām nav labākais risinājums. Muskuļi palīdz stabilizēt locītavas, tāpēc atbilstoša un regulāra fiziskā aktivitāte ir nozīmīga balsta un kustību sistēmas veselības uzturēšanai.

Kā ārsts noskaidro cēloni

Ja krakšķēšana kļuvusi pastāvīga un to pavada nepatīkami simptomi, vispirms var vērsties pie ģimenes ārsta vai ortopēda-traumatologa. Ja ir aizdomas par iekaisīgu locītavu slimību, var būt nepieciešama arī reimatologa konsultācija.

Pēc apskates speciālists izvērtēs, vai nepieciešami papildu izmeklējumi. Atkarībā no simptomiem un iespējamās diagnozes tie var būt asins analīzes, rentgenogrāfija, ultrasonogrāfija, magnētiskā rezonanse vai citi izmeklējumi. Atsevišķos gadījumos var būt nepieciešama arī locītavas šķidruma izmeklēšana.

Ārstēšana ir atkarīga nevis no pašas krakšķēšanas, bet gan no tās cēloņa. Tāpēc nav vienas universālas tabletes vai procedūras «pret locītavu krakšķēšanu».

Ko var darīt locītavu veselības labā

Lai uzturētu locītavu veselību, svarīgas ir regulāras un fiziskajai sagatavotībai atbilstošas aktivitātes, veselīga ķermeņa masa un saprātīga slodzes sadale. Vēlams izvairīties gan no traumām un pēkšņas pārmērīgas slodzes, gan no ilgstošas atrašanās vienā un tajā pašā pozā.

Fizisko slodzi ieteicams palielināt pakāpeniski. Ja pēc konkrētiem vingrinājumiem regulāri rodas locītavu sāpes vai pietūkums, slodzi vajadzētu pārskatīt un nepieciešamības gadījumā konsultēties ar speciālistu.

Nevajadzētu patstāvīgi sākt lietot uztura bagātinātājus vai medikamentus tikai tāpēc, ka locītavas sākušas klikšķēt. Ja krakšķēšanu nepavada sāpes un nav citu simptomu, visbiežāk īpaša ārstēšana nav nepieciešama.

Svarīgākais ir pievērst uzmanību ne tik daudz pašai skaņai, cik sajūtām un citiem simptomiem. Krakšķēšana bez sāpēm bieži vien ir nekaitīga locītavas darbības īpatnība. Taču sāpes, pietūkums, izteikts rīta stīvums, apsārtums vai karstums locītavas apvidū, nestabilitātes sajūta un kustību ierobežojums ir iemesli konsultēties ar ārstu.