Pastāvīga sarunu biedra pārtraukšana ne vienmēr liecina par neaudzinātību vai necieņu. Psihologi uzskata, ka aiz šā ieraduma bieži slēpjas rakstura īpatnības, bērnības pieredze un pat neiroloģiski iemesli.
Daudzi cilvēku, kurš neļauj citiem pabeigt teikto, uztver kā rupju vai neuzmanīgu. Tomēr speciālisti norāda, ka daudzos gadījumos šāda uzvedība ir neapzināta.
Komunikācijas eksperti norāda, ka daži cilvēki pārtrauc sarunu biedru tikai tāpēc, ka baidās aizmirst savu domu, kamēr gaida savu kārtu. Citiem iespēja kontrolēt sarunas gaitu rada drošības sajūtu un palīdz justies pārliecinātākiem.
Psihologi pievērš uzmanību arī bērnības pieredzes ietekmei. Ja bērns audzis ģimenē, kur viņam nācies runāt ātrāk vai skaļāk par citiem, lai tiktu sadzirdēts, šāds saziņas modelis var saglabāties arī pieaugušā vecumā.
Speciālisti uzsver, ka ne visi pārtraukšanas gadījumi ir vienādi. Reizēm cilvēks ir tik ļoti aizrāvies ar sarunu, ka vēlas nekavējoties izteikt piekrišanu vai dalīties ar kādu ideju. Šādas īsas piezīmes bieži izskan draudzīgās sarunās un parasti netiek uztvertas kā problēma.
Citādi ir tad, ja sarunu biedrs regulāri pārņem iniciatīvu, neļauj citiem pabeigt domu un pastāvīgi novirza sarunu uz sevi. Šāda uzvedība var radīt sajūtu, ka otra cilvēka viedoklis nav svarīgs, un laika gaitā tas var mazināt uzticēšanos un pasliktināt komunikācijas kvalitāti.
Eksperti arī norāda, ka bieža citu pārtraukšana var būt viena no uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroma (ADHD) izpausmēm. ASV psiholoģe Šerona Salina norādījusi, ka pieaugušie ar ADHD bieži baidās pazaudēt domu un tāpēc mēdz pārtraukt sarunu biedru, kā arī viņiem var būt grūtāk sagaidīt savu kārtu. Tomēr šāda uzvedība pati par sevi nenozīmē, ka cilvēkam ir ADHD. Ja komunikācijas grūtības ir regulāras un būtiski ietekmē ikdienu, speciālisti iesaka konsultēties ar profesionāli.
Īpaša nozīme ir arī tiešsaistes saziņai. Videokonferencēs cilvēki biežāk sāk runāt vienlaikus nevis nepacietības dēļ, bet gan savienojuma aizkaves un ierasto neverbālo signālu trūkuma dēļ. Klātienes sarunā tieši žesti, acu kontakts un ķermeņa valoda bieži palīdz saprast, kad sarunu biedrs ir pabeidzis savu domu un kad sarunā var iesaistīties otrs cilvēks.
Psihologi uzsver, ka ieradums pārtraukt citus ne vienmēr ir necieņas izpausme. Daudzos gadījumos tas ir saistīts ar domāšanas īpatnībām, dzīves pieredzi vai nervu sistēmas darbības īpatnībām. Izpratne par šādas uzvedības iemesliem var palīdzēt veidot mierīgāku un efektīvāku saziņu.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru