No tā var būt atkarīga jūsu dzīvība: eksperte nosauca prasmi, ko īpaši svarīgi attīstīt pēc 60 gadu vecuma 0 733

Kad cilvēks paklūp vai paslīd, nervu sistēmai nepieciešamas vien dažas milisekundes, lai nosūtītu signālu muskuļiem un atjaunotu līdzsvaru. Ja reakcija ir palēnināta, kritiena risks būtiski pieaug. Gados vecākiem cilvēkiem šādi kritieni bieži beidzas ar lūzumiem, ilgstošu atveseļošanos un pat patstāvības zaudēšanu.

Tieši tāpēc eksperti iesaka cilvēkiem, kuri vecāki par 60 gadiem, regulāri trenēt reakcijas ātrumu.

"Reakcijas ātrums ir laiks starp brīdi, kad cilvēks pamana briesmas, un organisma atbildes reakcijas sākumu. Piemēram, kad ātri jāreaģē uz apmali, slidenu virsmu vai tuvojošos automobili. Pētījumi rāda, ka šis rādītājs sāk pakāpeniski pasliktināties jau pēc 20 gadu vecuma, bet pēc 60 gadiem šis kritums kļūst īpaši pamanāms," CNN skaidroja sertificēta spēka un fiziskās sagatavotības speciāliste Dana Santasa.

Viņa norādīja, ka palēnināta reakcija ietekmē ne tikai drošību, bet arī pārliecību par savām kustībām. Cilvēki sāk izvairīties no pastaigām pa nelīdzenām virsmām, retāk nodarbojas ar fiziskajām aktivitātēm un pakāpeniski ierobežo savu kustīgumu, kas var paātrināt ar vecumu saistītās pārmaiņas organismā.

Kāpēc reakcijas ātrums ir svarīgs smadzenēm

Profesionāli sportisti pastāvīgi trenē reakciju, jo tā tieši ietekmē viņu rezultātus. Taču ikdienā šai prasmei pievērš daudz mazāk uzmanības, lai gan to var attīstīt tāpat kā spēku vai izturību.

"Tas, cik ātri smadzenes apstrādā saņemto informāciju un nosūta signālu muskuļiem, atspoguļo smadzeņu un ķermeņa sadarbības efektivitāti," skaidro Dana Santasa.

Daži pētījumi liecina, ka reakcijas ātruma pasliktināšanās var būt viena no agrīnām smadzeņu novecošanās pazīmēm.

Vienā plašā pētījumā pētnieki vairāk nekā 20 gadus novēroja gandrīz 2800 gados vecākus cilvēkus. Brīvprātīgie veica dažādus kognitīvos uzdevumus — atmiņas, loģiskās domāšanas un informācijas apstrādes ātruma pārbaudes.

Visizteiktāko efektu uzrādīja tieši informācijas apstrādes ātruma treniņi. Dalībniekiem, kuri regulāri veica šādus vingrinājumus, demences attīstības risks bija aptuveni par 25% zemāks nekā tiem, kuri šādus vingrinājumus neveica.

Kā trenēt reakcijas ātrumu mājās

Speciāliste iesaka veikt vienkāršus vingrinājumus divas līdz trīs reizes nedēļā, katram treniņam veltot 5–10 minūtes.

"Pulkstenis" uz sienas. Uz sienas izvietojiet lapas ar cipariem tāpat kā uz pulksteņa ciparnīcas. Pēc tam atskaņojiet iepriekš sagatavotu nejaušu skaitļu secību un pēc iespējas ātrāk pieskarieties atbilstošajiem cipariem.

Bumbas ķeršana pēc atsitiena pret sienu. Metiet tenisa bumbiņu pret sienu dažādos leņķos un centieties to noķert pēc neparedzēta atsitiena, neļaujot tai pieskarties grīdai.

Bumbas ķeršana ar partneri. Lūdziet citam cilvēkam negaidīti nomest tenisa bumbiņu no plecu augstuma. Jūsu uzdevums ir paspēt to noķert, pirms tā otro reizi atsitas pret grīdu.

Pārvietošanās uz sāniem. Novietojiet divas atzīmes aptuveni divu metru attālumā vienu no otras. Partneris nejaušā secībā saka "pa kreisi" vai "pa labi", un jums pēc iespējas ātrāk jāpārvietojas norādītajā virzienā.

Speciāliste norāda, ka galvenais princips šādos vingrinājumos ir pārsteiguma elements. Tie liek nervu sistēmai ātri analizēt situāciju un pieņemt lēmumu, nevis vienkārši veikt ierastas kustības.

Speciāliste iesaka fiksēt katra treniņa rezultātus — piemēram, pierakstīt vingrinājumu izpildes laiku vai kļūdu skaitu. Tas palīdzēs sekot līdzi progresam un saglabāt motivāciju.

Regulāri trenējot reakcijas ātrumu, gaita var kļūt stabilāka, kustības — pārliecinošākas, bet smadzeņu un ķermeņa sadarbība — efektīvāka. Gados vecākiem cilvēkiem šī prasme var kļūt par svarīgu faktoru aktivitātes, neatkarības un dzīves kvalitātes saglabāšanā.