Tuvojas 9. maijs — datums, kas Latvijā pēc 2022. gada kļuvis ne tik daudz par piemiņas dienu, cik par sabiedrisku spriedzes punktu. Žurnāliste un sabiedriskā komentētāja Božena Rinska, dzīvojot Latvijā, sociālajos tīklos publicējusi emocionālu tekstu par to, kā mainījusies attieksme pret šo dienu un kāpēc, pēc viņas domām, kara piemiņa tiek iesaistīta politiskā konfliktā.
Pēc Rinskas teiktā, padomju okupācijas gados uz Latviju ieradās ļoti dažādi cilvēki — ne tikai «nekulturāls elements», kā dažkārt emocionāli apgalvo politiķi, bet arī kvalificēti speciālisti, inteliģence un karavīru ģimenes, kuru bērni vēlāk kļuva par ārstiem un cilvēkiem ar proeiropeisku nostāju.
Vienlaikus, viņa raksta, republikā masveidā tika ievests arī «mazkulturāls proletariāts», lai strādātu padomju rūpnīcās. Pēc Rinskas domām, tieši šī vide ietekmējusi daļu krievvalodīgās kopienas, ko daudzi Latvijā šodien saista ar jēdzienu «krievu pasaule».
Pēc 2022. gada, uzskata Rinska, daļa sabiedrības pārvērtusi Uzvaras dienu no piemiņas dienas par iemeslu demonstratīvai uzvedībai un politiskām provokācijām. Viņa piemin spontānas akcijas pie demontētā pieminekļa, dziesmas un sapulces, kuras daļa sabiedrības uztvēra nevis kā piemiņu bojāgājušajiem, bet kā provokāciju.
Autore norāda, ka Latvijas varasiestādes centušās ierobežot šādas izpausmes, pat ja, viņasprāt, ne vienmēr veiksmīgi. Latvijā oficiāli piemin uzvaru pār nacismu 8. maijā, vienlaikus uzsverot, ka tiek ievērotas cilvēku tiesības sērot arī 9. maijā.
Pati žurnāliste raksta, ka jau divus gadus dodas uz nelielu karavīru kapsētu, kur kopā ar citiem cilvēkiem kopj kapu vietas un nes ziedus. Pēc viņas teiktā, kapsētā vienmēr valda kārtība — par to rūpējas vietējie iedzīvotāji, tostarp latvieši.
Vienlaikus lielos memoriālos, piemēram, Jūrmalā, viņa labprātāk tos neapmeklē. Iemesls — provokācijas, tostarp Georga lentes, mēģinājumi rīkot masveida pasākumus un pārvērst piemiņas dienu par politisku demonstrāciju.
Rinska pievēršas arī Georga lentes aizliegumam Latvijā. Pēc viņas domām, šis vēsturiskais simbols pēdējos gados cieši saistīts ar Krievijas militāro propagandu un lozungu «varam atkārtot», tāpēc sabiedrībā tiek uztverts kā draudu simbols.
Tāpat valstī ir ierobežoti masveida pasākumi un militāro dziesmu publiska izpildīšana. Autore atzīst, ka agrāk šīs dziesmas viņai patika, taču pēc 2022. gada viņa tās sākusi uztvert citādi.
«Eiropieši tajās dzird draudu. Un es pārstāju tās dziedāt — radās sajūta, it kā tās mani būtu apmānījušas,» viņa raksta.
Pēc viņas teiktā, šodien 9. maijs Latvijā pastāv kā «klusās pieticības formula»: «Ziedus — drīkst, asaras — vēlams, dziesmas — šaurā lokā, dejas — tikai domās, “Katjušu” — čukstus».
Galvenais, uzsver autore, ir cienīgi pieminēt bojāgājušos un nepārvērst šo dienu par demonstrāciju «lai aizvainotu latviešus».
Noslēgumā Rinska raksta par savu redzējumu nākotnei — ka kādreiz «brīnišķīgajā nākotnes Krievijā», kas būtu mierīga un demokrātiska, viņa atkal piedalītos gājienā «Nemirstīgais pulks», kuru, pēc viņas teiktā, sākotnēji radīja «ļoti pieklājīgs cilvēks», bet vēlāk to pārņēma valsts propaganda.
«Un vēl — brīnišķīgajā nākotnes Krievijā es ar prieku nodziedāšu “Katjušu” kopā ar visiem,» viņa noslēdz.
<iframe src="https://www.facebook.com/plugins/post.php?href=https%3A%2F%2Fwww.facebook.com%2Fbozhena.rynska%2Fposts%2Fpfbid02aqqEPzqKhbhpuwf2mURW9FfhjtAXMcBKzRD83g6s6tSGSd2zoLSvESLSzms7tatzl&show_text=true&width=500" width="500" height="310" style="border:none;overflow:hidden" scrolling="no" frameborder="0" allowfullscreen="true" allow="autoplay; clipboard-write; encrypted-media; picture-in-picture; web-share"></iframe>
