Dažādas Vācijas zemes izveidojušas savas unikālās receptes.
Vācijas virtuve ir pazīstama tālu ārpus valsts robežām, un vācu desas šajā sarakstā ieņem vienu no vadošajām vietām. Jā, tās ir ikdienā lietojams produkts, ko viegli atrast lielveikalā. Taču tās vienlaikus ir nozīmīga reģionālās kultūras, vēstures un pat likumdošanas daļa. Dažas receptes tiek aizsargātas tikpat stingri kā franču šampanietis.
Dažādu Vācijas zemju iedzīvotāji īpaši novērtē savas desas un desiņas. Bavārijā lepojoties ar weisswurst, Tīringijā — ar rostbratwurst, bet Frankfurte pie Mainas rindswurst stāsta labāk nekā jebkurš gids. Desas un desiņas šeit nav tikai gastronomija, tās ir arī pašaidentitātes veids.
Vācu desu kultūras sākumi
Vācu desu vēsture sniedzas dziļi viduslaikos. Pirmos dokumentus, kuros minēti šādi izstrādājumi, atrodam reģionos, kas atrodas mūsdienu Vācijas teritorijā. Piemēram, Tīringijā ieraksti par desu ražošanu datēti ar XIV gadsimtu. Šie dokumenti rāda, ka tajos laikos desiņas gatavoja no vispieejamākajām sastāvdaļām: no cūkgaļas, liellopa gaļas, ķiplokiem, pipariem, ķimenēm un majorāna.
Interesanti, ka jau viduslaikos ražošana bija pilsētas varu kontrolē. Tā, XIII gadsimtā Landshutā pastāvēja noteikums, ka desas drīkst gatavot tikai no kvalitatīvas cūkgaļas. Tas liecina, cik svarīgs produkts tās bija reģiona iedzīvotājiem.
Turklāt Vācija kļuva par vienu no pirmajiem desu eksportētājiem Eiropā. Piemēram, 1769. gadā slaveno mettvurstu no Getingenes sūtīja uz Angliju, Dāniju, Zviedriju, Turciju un pat Indiju. Šāda ģeogrāfija akcentēja tā augsto reputāciju.
Vācija — 1 500 desu un desiņu dzimtene
Šodien Vācijā ražo apmēram 1 500 dažādu desu izstrādājumu. Dažādas zemes izveidojušas savas unikālās receptes.
Piemēram:
Nirnberga — mazas aromātiskas bratwurst; Erfurte — pikantas rostbratwurst; Minhene — maigas weisswurst; Frankfurte pie Mainas — leģendārie frankfurter un rindswurst; Berlīne — kultveida currywurst.
Katram ēdienam ir sava vēsture un reģionāls raksturs.
Tīringas rostbratwurst tiek uzskatītas par reģiona simbolu. Tās gatavo no liesas cūkgaļas, pievienojot sāli, majorānu, piparus un ķiplokus. Vietējā tradīcija paredz cepšanu uz grila, ko iepriekš nosmērē ar bekona strēmelīti — tā garša kļūst dziļāka. Pēc vietējām paražām desiņas gatavošanas laikā aplaista ar gaišu alu. Tas piešķir vieglu karameles niansi.
Nirnbergas bratwurst ir vienas no vispazīstamākajām vācu desām. Tās ir nelielas, aromātiskas un tiek pasniegtas porcijās pa 6–12 gabaliem. Visbiežāk tās liek bulciņā, ko sauc par Drei im Weggla — trīs desiņas kraukšķīgā maizītē. Raksturīga iezīme ir majorāna pievienošana, kas veido atpazīstamu garšu.
Weisswurst — maigas baltas desiņas, kuras tradicionāli ēd no rīta. Vietējie uzskata, ka pēcpusdienā ēdiens zaudē svaigumu. Weisswurst gatavo no teļa gaļas, špeka, citrona miziņas un pētersīļiem. To pasniedz ar breceli un saldajām sinepēm. Tas ir klasisks bavāriešu rīts.
Rindswurst Frankfurtes pie Mainas parādījās XIX gadsimtā, kad vietējie gaļnieki vēlējās izveidot liellopa desiņu, kas būtu piemērota ebreju kopienai. Šodien rindswurst ir viens no populārākajiem ielu ēdieniem pilsētā.
Currywurst vēsture cieši saistīta ar Vācijas pēckara laiku. Par ēdiena izgudrotāju tiek uzskatīta Gerta Hoivera — sieviete, kas pārvaldīja nelielu uzkodu bāru pilsētas rietumu daļā. Viņa sajauca kečupu, kariju un vairākas slepenas sastāvdaļas un pārlieta šo mērci pāri ceptai desiņai.
<iframe width="560" height="315" src="https://www.youtube.com/embed/nZZHhaY_vFg?si=yHinSPDyBenmk_xz" title="YouTube video player" frameborder="0" allow="accelerometer; autoplay; clipboard-write; encrypted-media; gyroscope; picture-in-picture; web-share" referrerpolicy="strict-origin-when-cross-origin" allowfullscreen></iframe>
