Dranga strādāja pie «Mandragoras» struktūras, papildus uzrakstot arī mūziku un tekstu.
Mariinskajā teātrī Pēterburgā notika nepabeigtās Pjotra Čaikovska mistiskās operas «Mandragora» pirmizrādes. To pabeidza, iesaistot komponistu Pjotru Drangu un mākslīgo intelektu. Neironu tīklu izmantoja, atjaunojot libreto, kā arī strādājot pie scenogrāfijas un kostīmiem.
Runa ir par mistisko operu «Mandragora», ko Pjotrs Čaikovskis bija atstājis nepabeigtu. Teātrī paziņoja, ka ideja par operas radīšanu radās Čaikovskim pēc iepazīšanās ar botānikas profesoru Sergeju Račinski, kurš vēlāk kļuva par «Mandragora» libreto autoru. «Pilns teksts pētniekiem nav zināms, taču operas īsais sižets ir saglabājies līdz mūsdienām,» — norādīja teātrī.
Operu pabeidza, iesaistot komponistu Pjotru Drangu un mākslīgo intelektu. Dranga strādāja pie operas struktūras, papildus uzrakstot arī mūziku un tekstu. Kā teātrī skaidroja, darba gaitā viņš vadījās pēc saglabātajiem materiāliem un Pjotra Čaikovska un Sergeja Račinska mākslinieciskās valodas. Mākslīgais intelekts tika pielietots, atjaunojot libreto, kā arī strādājot pie scenogrāfijas un kostīmiem.
Režisors ir Ilja Ustjancevs, bet horeogrāfs — Dmitrijs Pimonovs. «„Mandragoras“ radīšanas process prasīja maksimālu cieņu pret pirmavotu un dziļu iedziļināšanos Čaikovska un Račinska stilā. Mākslīgais intelekts kļuva par svarīgu partneri šajā procesā: tas palīdzēja strukturēt dramaturģiju, izstrādāt vizuālos tēlus un skatuves noformējumu. Esmu pārliecināts: ja tehnoloģija ļauj sadzirdēt laikmeta balsi — tā nav burvība, bet īsta māksla,» — norādīja Pjotrs Dranga.
<iframe width="560" height="315" src="https://www.youtube.com/embed/Bv2SmpZFrUE?si=F6KjTazS6PprTNJ0" title="YouTube video player" frameborder="0" allow="accelerometer; autoplay; clipboard-write; encrypted-media; gyroscope; picture-in-picture; web-share" referrerpolicy="strict-origin-when-cross-origin" allowfullscreen></iframe>
