Agrāk tur atradās mēra kapsēta, kanalizācijas izgāztuve un vairākas vaļu tauku ražotnes.
Šogad izvirtīgais, toksiskais un vilinošais Reeperbahn svin savu 400 gadu jubileju. Te neizdziest sarkanās laternas, un gaisā virmo kanabisa dūmi. Jautrības līmeni pacelt vairs nav viegli. Taču plānots — ar vēsturiskām ekskursijām, īpaši vārītu jubilejas alu un virkni mākslai un kultūrai veltītu pasākumu.
Organizatoru vērtējumā simtiem pasākumu, kas risināsies starp Millerntor un Grosse Freiheit, parādīs, kas šodien padara šo ielu tik īpašu. Svinīgā atklāšana notiks ar grandiozu «Reeperbahn stila dziesmu ballīti» Spielbudenplatz laukumā, kur vairāk nekā jebkad cilvēki kopā nodziedās Udo Lindenberga dziesmu «Reeperbahn».
Tiks sagatavota krāsaina mūzikas un izklaides programma, kas ieskandinās jubilejas gadu. Notiks svinīga Reep Royal alus mucas atklāšana, ko veiks Hamburgas mērs Pēters Čencers (SPD).
Jubileja vizuāli tiks atzīmēta ar karogu izstādi gar Reeperbahn. Flīzes, ko radījusi Sankt‑Pauli rajona vietējā māksliniece Anna Hengera, rotās ventilācijas kolonnas Reeperbahn S‑Bahn stacijā. Tiks izstādīta digitāla fotogrāfiju izstāde «400 sejas Sankt‑Pauli».
Maija beigās laukumā Heiligengeistfeld notiks sacensības «Hamburgas virves vilkšanas čempionāts». Šogad tās arī veltītas jubilejai.
Reeperbahn — tas ir kaut kas īpašs, sacīja rajona mērs Ralfs Noibauers. Protams. Šeit vēsums kutina pieri, bet karstums piepilda krūtis.
Par bezrūpīgās brīvības simbolu Reeperbahn nekļuva uzreiz. Vietējās vēsturnieces Evas Dēkeres teiktā, pirmie virvju meistari 1626. gadā iekārtojās šeit, starp tolaik vēl neatkarīgajām pilsētām Hamburgu un Altonu. Tas deva sākumu apdzīvošanai rajonā Hamburger Berg.
Toreiz šīs teritorijas izmantošana bija ļoti ierobežota, sacīja Dēkere. «Tur atradās mēra kapsēta, kanalizācijas izgāztuve un vairākas vaļu tauku ražotnes. Un, protams, nedrīkst aizmirst par dāņu kaimiņu Altonu, ar kuru Hamburgam nebija īpaši draudzīgas attiecības».
«Pateicoties XIX gadsimta sākumā sākušajai industrializācijai, mūsu mazapbūvētais, zaļais Hamburger Berg līdz gadsimta beigām pārvērtās par blīvi apdzīvotu strādnieku rajonu,» — sacīja Dēkere.
«Un ceļš, ko mēs šodien pazīstam kā Reeperbahn — ceļš starp pļavām, ganībām un koku aleju stādēm starp Hamburgu un Altonu — tagad ir pārvērties par izklaides bulvāri ar starptautisku auditoriju,» — sacīja vēsturniece.
Kā paskaidroja muzeja direktore Bettina Probsta, kopā ar Hamburgas Vēstures muzeju viņa izstrādājusi divus maršrutus, kas izseko rajona attīstību no 1616. līdz 1826. gadam un turpmākajos 200 gados. Ja nu kādam interesē.
<iframe width="560" height="315" src="https://www.youtube.com/embed/OvEw_p3KZKE?si=ugj85HE9IX_DwJwv" title="YouTube video player" frameborder="0" allow="accelerometer; autoplay; clipboard-write; encrypted-media; gyroscope; picture-in-picture; web-share" referrerpolicy="strict-origin-when-cross-origin" allowfullscreen></iframe>
