Pāreja uz vienu no piecām veselīgajām diētām var pagarināt dzīvi par 2–4 gadiem.
Pielāgošanās veselīgiem uztura modeļiem var pievienot vēl dažus dzīves gadus. Pie šāda secinājuma nonākuši pētnieki no Huažongas zinātnes un tehnoloģiju universitātes Ķīnā, analizējot vairāk nekā 100 000 Lielbritānijas biobankas dalībnieku datus. Pētījums publicēts žurnālā «Science Advances» (Sci Adv).
Zinātnieki novērtēja, cik ļoti dalībnieku uzturs atbilda piecām atzītām “veselīgām” diētām: Vidusjūras diētai, DASH (asinsspiediena kontrolei), augu izcelsmes diētai, diētai, kas samazina diabēta risku, un alternatīvā veselīgā uztura indeksam (AHEI). Novērošana ilga vairāk nekā desmit gadus. Šajā laikā pētnieki salīdzināja ēšanas paradumus, ar ilgdzīvošanu saistītās ģenētiskās īpatnības un mirstības rādītājus.
Aprēķini rāda, ka 45 gadus veciem cilvēkiem pāreja uz vienu no šādiem uztura veidiem var palielināt sagaidāmo dzīves ilgumu par 2–4 gadiem salīdzinājumā ar vismazāk veselīgu uzturu. Lielākais pieaugums bija saistīts ar AHEI indeksu: līdz 4,3 gadiem vīriešiem un 3,2 gadiem sievietēm. Vidusjūras diēta un uzturs ar uzsvaru uz diabēta profilaksi arī parādīja ievērojamu efektu.
Visnoturīgāko saistību ar ilgdzīvošanu parādīja pilngraudu produkti, dārzeņi un augļi. Autori uzsver, ka veselīga uztura priekšrocības saglabājās neatkarīgi no ģenētiskās noslieces uz ilgdzīvošanu, kas apstiprina uztura nozīmīgo lomu kā modificējama riska faktora.
