Mūsdienās termins «viltus ziņas» ir pazīstams ikvienam. Mediji un sociālie tīkli prasmīgi manipulē ar informāciju — ar vārdiem, attēliem, video, lai veidotu cilvēkos vajadzīgo viedokli. Bet kam tas ir izdevīgi un kāpēc tiek radītas nepatiesas ziņas?
Kas ir viltus ziņas
Viltus ziņas ir nepatiesa vai sagrozīta informācija, kas radīta, lai novērstu uzmanību vai ietekmētu sabiedrisko viedokli. Tās var saturēt daļēji patiesību, bet biežāk — būt pilnībā izdomātas. Mūsdienu tehnoloģijas ļauj viltot gandrīz visu: audioierakstus, video, sarakstes, fotogrāfijas. Tās izplata ne tikai cilvēki, bet arī boti un dažkārt pat mākslīgais intelekts.
Viltus ziņu veidi
- Pilnīga izdoma.
- Reālo faktu izkropļošana.
- Humors un satīra.
Kam viltus ziņas ir izdevīgas
- Politika: uzmanības un sabiedriskās domas vadīšanai.
- Mediji: vietņu un sociālo tīklu apmeklētības palielināšanai.
- Finanses: pieprasījuma un investīciju lēmumu ietekmēšanai.
- Bizness: uzņēmumu vai cilvēku reputācijas graušanai.
Bīstamība sabiedrībai
Viltus ziņas izraisa paniku, trauksmi un dezorientāciju. Cilvēki, pat neapzinoties, kļūst par nepatiesas informācijas izplatītājiem, daloties ar to sociālajos tīklos. Dažas viltus ziņas šķietami ir nekaitīgas, bet citas var apdraudēt cilvēku veselību, drošību un veselo saprātu.
Klasisks piemērs: vakcīna pret masalām
- gadā 95 % Lielbritānijas iedzīvotāju tika vakcinēti pret masalām. 2008. gadā vakcinācijas līmenis samazinājās līdz 80 % pēc ārsta Endrū Veikfīlda publikācijas, kurš apgalvoja, ka vakcīna var izraisīt autismu. Patiesībā viņš falsificēja datus savtīga ieguvuma dēļ — lai nopelnītu ar testiem masalu atklāšanai. Sekas: tūkstošiem cilvēku atteicās no vakcinācijas un saslima.
Viltus ziņas vienmēr ir pastāvējušas, bet ar tehnoloģiju un sociālo tīklu attīstību to ietekme kļuvusi plaša. Izpratne par to, kas un kāpēc tās rada, palīdz neiekrist informatīvos slazdos.
