Marķējuma neesamība uz rotaslietas ne vienmēr norāda uz viltojumu. Dažos gadījumos to pieļauj likums vai to izskaidro izstrādājuma izgatavošanas īpatnības.
Zelta paraugs — tas ir trīsciparu apzīmējums, ko uzspiež gredzena, rokassprādzes, auskaru un citu juvelierizstrādājumu iekšpusē. Tas rāda, kādu zelta daļu satur sakausējums, un ir oficiāls dārgmetāla autentiskuma apliecinājums.
Parauga analīzi veic specializētās laboratorijās, kas iekļautas valsts reģistrā. Marķējuma uzklāšanas veidi un tā izskats ir stingri reglamentēti. Likums prasa, lai paraugs būtu uz visiem zelta juvelierizstrādājumiem: tas ļauj valstij kontrolēt dārgmetālu apriti, bet pircējiem — pārliecināties par rotaslietas kvalitāti.
Zelta paraugu sistēmas
Pasaulē ir vairākas paraugu noteikšanas sistēmas, kas izveidojušās vēsturiski.
Metriskā sistēma
Visizplatītākā. Tiek lietota Krievijā, NVS valstīs, Vācijā, Austrijā un vairākās citās valstīs. Parāda, cik gramus tīra zelta satur 1000 g sakausējuma.
Karātu sistēma
Lietojama ASV, Apvienotajā Karalistē, Itālijā un dažās citās valstīs. Sakausējumu nosacīti dala 24 daļās. Piemēram, 18 karāti atbilst 75% zelta, bet 14 karāti — 58,5%.
Zolotņikova sistēma
Darbojās Krievijā līdz 1927. gadam. Maksimālais paraugs bija 96., kas nozīmēja gandrīz tīru zeltu. Mūsdienās šo sistēmu uzskata par novecojušu un to neizmanto.
Lota sistēma
Tika lietota Eiropā viduslaikos. Viens svara standarts tika dalīts 16 lotos. Mūsdienās arī netiek lietota.
Oficiālie zelta paraugi Eiropā
Lielākajā daļā Eiropas valstu tiek lietota metriskā sistēma, tomēr oficiāli atzīto paraugu saraksts un marķēšanas prasības var atšķirties no Krievijas. Vispārējais princips ES ir vienots: paraugs norāda tīrā zelta daudzumu 1000 daļās sakausējuma.
Galvenie paraugi, kas atzīti Eiropā
333. paraugs
Satur 33,3% zelta. Izplatīts Vācijā un Ziemeļeiropas valstīs. Tas ir minimāli pieļaujamais paraugs juvelierizstrādājumiem vairākās ES valstīs. Rotas ir izturīgas, taču krāsa ir mazāk izteikta.
375. paraugs
Satur 37,5% zelta. Bieži tiek izmantots lētākām rotaslietām. Salīdzinājumā ar 333. paraugu tam ir izteiktāks zeltains tonis.
585. paraugs
Satur 58,5% zelta. Viens no populārākajiem Eiropā, pateicoties optimālajam izturības un izskata balansam.
750. paraugs
Satur 75% zelta. Plaši lietots Francijā, Itālijā, Šveicē un Apvienotajā Karalistē. Raksturīgs «premium» klases rotaslietām.
800. paraugs
Satur 80% zelta. Retāk sastopams, taču oficiāli atzīts vairākās ES valstīs, tostarp Itālijā. Bieži tiek izmantots vintāžas un autoru izstrādājumos.
833. paraugs
Satur 83,3% zelta. Tradicionāli lietots skandināvu valstīs un sastopams vecās rotaslietās.
916. paraugs
Satur 91,6% zelta. Vairāk raksturīgs Austrumiem, bet reizēm tiek lietots arī Eiropā, īpaši etniskās rotaslietās.
999. paraugs
Satur 99% zelta. Eiropā gandrīz nelietots juvelierizstrādājumiem metāla mīkstuma dēļ. Izmanto investīciju stieņiem un monētām.
Eiropas paraugu īpatnības
Daudzās ES valstīs paraugu uzliek neatkarīgas pārbaudes iestādes. Papildus skaitliskajam apzīmējumam bieži tiek izmantots papildu marķējums — valsts vai paraugu institūcijas simbols. Atsevišķās valstīs atļauta rotaslietu pārdošana bez obligātas valsts zīmes, ja ir brīvprātīga sertifikācija.
Ko nozīmē zelta paraugi
Paraugu zināšanas palīdz novērtēt rotaslietas kvalitāti, tās nodilumizturību un reālu vērtību.
Vai var būt zelts bez parauga
Jā. Marķējums var nebūt valsts apbalvojumos, monētās, zelta lapinā, antikvāros izstrādājumos vai rotaslietās, kur paraugs laika gaitā izdzēsies. Bieži to neuzliek pēc pasūtījuma ražotiem izstrādājumiem un rotaslietām no valstīm, kur paraugi nav obligāti, piemēram, no Turcijas.
Kā pārbaudīt zelta paraugu
Precīzi noteikt paraugu var tikai ar profesionālu ekspertīzi pie juveliera. Mājas metodes — ar skābi, etiķi vai magnētu — dod tikai vispārēju priekšstatu un negarantē rezultāta precizitāti.
Izpratne par paraugu sistēmu ļauj apzināti izvēlēties juvelierizstrādājumus, atšķirt īstu zeltu no viltojumiem un pareizi novērtēt pirkumu.
