Vecuma un smēķēšanas ietekme pastiprina kuņģa vēža attīstības risku.
Kuņģa vēža risks var veidoties ilgi pirms pirmo simptomu parādīšanās — vecuma, smēķēšanas, ģenētisku izmaiņu asinīs un pat mutes dobuma baktēriju ietekmē. Pie šāda secinājuma nonākuši zinātnieki no Duke-NUS Medical School un Singapūras Nacionālās universitātes veselības aprūpes sistēmas (NUHS). Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā «Cancer Discovery» (CD).
Zinātnieki izpētīja vairāk nekā 1500 zarnu metaplāzijas paraugu — kuņģa gļotādas pirmsvēža stāvokļa —, kas savākti sešās valstīs. Analīze parādīja, ka jau šajā stadijā šūnās uzkrājas mutācijas, kas saistītas ar turpmāku vēža attīstību. Īpaši bīstamas izrādījās izmaiņas gēnā ARID1A, kuras bija saistītas ar lielāku audzēja risku un sliktāku prognozi. Turklāt pētnieki atklāja raksturīgu DNS bojājuma «parakstu», kas saistīts ar oksidatīvo stresu — procesu, kas pastiprinās smēķēšanas laikā.
Pārsteidza arī asins iesaiste šajā procesā. Dažiem pacientiem atklāja tā dēvēto klonālo hemopoēzi — vecuma mutācijas asinīs esošajās cilmes šūnās. Tas bija saistīts ar paaugstinātu uzņēmību pret kuņģa vēzi un biežāk sastopams gados vecākiem cilvēkiem. Turklāt šādiem pacientiem kuņģī atradās vairāk baktēriju, kas parasti mīt mutes dobumā, īpaši Streptococcus. Zinātnieki pieļauj, ka novājinātas imūnās kontroles un hroniska iekaisuma kombinācija paātrina kuņģa audu bojāšanos.
Autori uzsver, ka kuņģa vēzis neveidojas viena faktora dēļ, bet gan kā ilgas «riska uzkrāšanās» rezultāts. Iegūtie dati var palīdzēt precīzāk identificēt cilvēkus ar paaugstinātu risku ilgi pirms slimības un izstrādāt profilaktiskās stratēģijas.
