Kāpēc atteikšanās no mērķiem var padarīt cilvēku laimīgāku

Lifenews
BB.LV
Publicēšanas datums: 17.01.2026 11:05
Kāpēc atteikšanās no mērķiem var padarīt cilvēku laimīgāku

Dažkārt atteikšanās no mērķa izrādās labvēlīgāka psihiskajai veselībai nekā neatlaidīga tiekšanās pēc tā. Liela mēroga meta analīze parādīja: savlaicīga «atlaišana» samazina stresu un trauksmi, palielina apmierinātību ar dzīvi un atver telpu jaunām iespējām.

Zinātniskais skatījums

Filozofijas doktore Marija Dolarda žurnālā Nature norādīja, ka starptautiska pētnieku komanda no Dānijas, Francijas, Beļģijas, Lielbritānijas, ASV un Austrālijas izpētīja psiholoģiskās sekas, kas saistītas ar atteikšanos no mērķiem un to elastīgu koriģēšanu. Meta analīze aptvēra 235 pētījumus un vairāk nekā 1400 saistību starp atteikšanos vai mērķu sasniegšanu un dalībnieku psiholoģisko stāvokli.

Atteikšanās no mērķa notiek, kad cilvēks apzināti atsakās no nodoma gan kognitīvā (domu), gan uzvedības (darbību) līmenī. Cilvēki biežāk atsakās no mērķiem, ja:

  • saņem kritiku par savas rīcības mērķtiecību;
  • izjūt bīstamību vai draudus;
  • nonāk «darbības krīzē», kad nav skaidrs, ko darīt tālāk.

Vieglāk atteikties no ārēji uzspiestiem mērķiem nekā no tiem, kas cieši saistīti ar pašidentitāti.

Psiholoģiskie ieguvumi

Tie, kuri atteicās no nesasniedzamiem mērķiem, piedzīvoja zemākus stresa, trauksmes un depresijas līmeņus. Akla neatlaidība savukārt pasliktināja psihisko stāvokli. Atteikšanās no mērķa:

  • palīdz reālistiski novērtēt resursu un izdevumu attiecību;
  • atver telpu jauniem sasniedzamiem mērķiem;
  • samazina emocionālās izsīkšanas risku.

Atkārtota iesaiste un mērķu transformācija

Pēc atteikšanās cilvēks var izvēlēties jaunu mērķi, vienkāršotāku iepriekšējā mērķa versiju vai alternatīvu ceļu sasniegšanai. Tas prasa kognitīvus un emocionālus resursus, tāpēc pēc atkārtotas iesaistes biežāk tiecas cilvēki ar augstu pašpārliecinātību, neatkarību un optimismu. Viņi demonstrē zemākus stresa un trauksmes rādītājus un augstu personīgās izaugsmes līmeni.

Elastība kā spēks

Spēja pielāgot mērķus reālajiem resursiem un apstākļiem ir saistīta ar labāku psihisko, sociālo un fizisko labklājību. Cilvēkiem ar elastīgu pieeju retāk piemīt trauksme un depresija, viņi saglabā emocionālo līdzsvaru un atrod jaunas attīstības iespējas.

Atteikšanās no grūti sasniedzama mērķa negarantē tūlītēju laimi, taču tā novērš izdegšanu un vilšanos. Reālistiski aizstājēji mērķi samazina stresu un palielina apmierinātību ar dzīvi. Elastība mērķu sasniegšanā nav vājums, bet īsts spēks.

Источник

VĒL SADAĻĀ

LASI VĒL