Tur apbedīja cilvēkus no visdažādākajiem sabiedrības slāņiem, ko apliecina dažādie apbedījumu tipi.
Senās Nikaijas nekropolē (ziemeļrietumu Turcija) arheologi atklājuši apgleznotas kristiešu kapenes. Lai gan iekšpusē nav saglabājušās nekādas apbedījumu laika liecības, attēlu stils ļauj to attiecināt uz III gadsimtu pēc Kristus.
Nikaiju IV gadsimtā pirms mūsu ēras dibināja Maķedonijas valdnieks Antigons I Vienacainais. Tā bija nozīmīgs centrs vēlīnās Romas impērijas un Bizantijas laikos. Nikaija bija divu agrīno baznīcas koncilu norises vieta (325. un 787. gadā pēc Kristus), bet XIII gadsimtā, pēc tam, kad krustneši ieņēma Konstantinopoli, tā kļuva par neatkarīgas karalistes centru. 1331. gadā pilsētu iekaroja osmaņu turki, kuri to pārdēvēja par Izniku — tā tā tiek saukts arī mūsdienās.
Kapenes atrada Hisarderē nekropolē, kas atrodas tieši aiz senās pilsētas nocietinājumiem. Tā tika izmantota no II līdz V gadsimtam; tas ir viens no lielākajiem zemes apbedījumu kompleksiem reģionā. Tur apbedīja cilvēkus no visdažādākajiem sabiedrības slāņiem, ko apliecina dažādie apbedījumu tipi: no akmens sarkofāgiem līdz kapenēm ar terakotas jumtiem. Kapenes bija ierīkotas zem zemes, tām ir velvēts pārsegums. Kapeņu dienvidu siena izrādījās sabrukusi, pārējās saglabājušās labi. Visas virsmas, izņemot grīdu, ir klātas ar košām freskām ar attēliem — ziediem, putniem, vītnēm un cilvēku figūrām.
Centrā atrodas Kristus tēls. Mākslinieks attēlojis viņu jauneklīgu, bez bārdas, ar jēriņu uz pleciem. Abās pusēs viņam redzami kazu pāri, attēloti uz kuplas zaļās lapotnes fona.
Jēzus gana tēls, kurš rūpējas par savu ganāmpulku, bija plaši izplatīts Romas apbedījumu mākslā agrīnās kristietības periodā. Tomēr jaunatklātais attēls ir senākais ārpus Itālijas.
Rietumu sienā kapenēs attēlots laulātais pāris uz svinību atpūtas gultām. Iespējams, tie ir kapu «īpašnieki» — tie, kas tur tika apbedīti. Pēc apģērba un rotājumiem spriežot, viņi piederējuši aristokrātijai vai vēlējušies, lai tos tā attēlo.
Paša simpozija (svinību) aina ir ilustratīva: šis motīvs ir raksturīgs «pagānu» apbedījumu mākslai, taču to turpināja izmantot arī kristietības laikmetā.
<iframe width="560" height="315" src="https://www.youtube.com/embed/ivnPeExupww?si=JjaJNUhjZAd9Z8qm" title="YouTube video player" frameborder="0" allow="accelerometer; autoplay; clipboard-write; encrypted-media; gyroscope; picture-in-picture; web-share" referrerpolicy="strict-origin-when-cross-origin" allowfullscreen></iframe>
