Šoreiz Džonu no nejaušas lodes izglābj tas pats izdzīvojušais T-800.
Terminator 2D: No Fate — ir nostaļģisks run-and-gun stila spēles fragments Doom Troopers garā, balstīts uz otrā "Terminatora". Stilizācija zem nosacītās Mega Drive ir pieņemama, spēlēšana ir adekvāta, visi filmas ikoniskie kadri ir atveidoti. Spēle ir pārāk īsa un pārāk orientēta uz faniem, lai to nopietni apspriestu. Bet ir viens moments!
Izstrādātāji pirms iznākšanas sakurināja intrigu Terminatora 2 fanu vidū. Pirmais izspēles reids atkārtos filmas sižetu, bet turpmākie varējot kādā interesantā veidā mainīt kultisko stāstu! Mēs izspēlējām spēli trīs reizes (tām veltot apmēram divas stundas), lai visu redzētu ar savām acīm.
Patiesībā viss izrādījās banāli. Spēlē nav nekādas sarežģītas sistēmas. Tuvāk noslēgumam Terminator 2D divreiz ļauj pieņemt izvēli brīžos, kas ir izšķiroši oriģinālā sižeta kontekstā: vai dot T-800 brīvo gribu un vai nogalināt Miles Dyson. Nu, cik nu ļauj — pirmajā reizē pieejami tikai "noklusētie" varianti. Toties vēlāk var izmēģināt vēl divas sižeta atzaras. Patiesībā tam gan nāksies pilnībā iziet spēli trīs reizes. Bet pat ne vismeistarīgākais skrējiens Terminator 2D aizņem mazāk par stundu.
Praktiskā ziņā šīs alternatīvās līnijas piešķirs pāris īsus jaunus līmeņus un vienu bonusu bosu. Taču būtība tomēr ir fanu apkalpošanā, un ar to, droši vien, viss kārtībā? Galu galā Terminator 2D radīja kaislīgi filmas fani, spēlei pat ir oficiāla licence — noteikti kaut kas interesants bija plānots.
T-800 iegūst brīvo gribu, un Sāra Konora nogalina Miles Dyson. Rezultātā policija arestē Sāru, kas noved pie pilnīgi absurda sižetiska līmeņa. Varone bezžēlīgi un pārliecinoši iznīcina visu policijas iecirkni — neviens policists neiziet dzīvs. Pēc tam, kā filmā, Sāra un T-800 uzbrūk Cyberdyne ēkai, lai novērstu Skynet radīšanu. Taču bez Dysona viņi nevar nokļūt pie T-800 procesora un manipulātora, lai tos iznīcinātu.
Rūpnīcas aina no filmas tiek atkārtota burtiski viens pret vienu, bet viss ir velti — jo saglabājies procesors, T-800 dēļ tā Skynet tomēr piedzimst, sākas karš ar mašīnām, gāžas miljardiem cilvēku. Turklāt Džons Konors, šokēts no mātes nežēlības, aizbēg nezināmajā.
Epilogā novecojusī Sāra Konora 2029. gadā cenšas izglābt savu dēlu no ieslodzījuma. Tomēr procesa laikā viens no robotiem nogalina Džonu Konoru. Terminator 2D oficiāli paziņo — pretestība vēl plunďājas, bet tagad cilvēce ir nolemta.
T-800 nesaņem brīvo gribu, un Sāra Konora pavēl tam nogalināt Miles Dyson. T-800 izpilda pavēli, bet Sāru atkal arestē — muļķīga aina policijas iecirknī atkārtojas. Nokļūt pie procesora un manipulātora Cyberdyne ēkā atkal neizdodas. Taču šoreiz spēle neuzreiz pāriet uz rūpnīcu — vispirms ļauj nedaudz paskrieties T-800 ar ložmetēju. Ņemot vērā, cik maz Terminator spēlē ir spēles elementu par Terminatoru, tas ir vērtīgi.
Rūpnīcā varoņi nogalina T-1000, bet T-800 sevi nesagrauj. Taču arī šī alternatīvā līnija ir slikta beigu versija. Jo Skynet un karš atkal notiek. Savukārt Sāra Konora epilogā atkal dodas izglābt dēlu. Šoreiz Džonu no nejaušas lodes izglābj tas pats izdzīvojušais T-800. Finālā Sāra Konora salabojas ar dēlu, piešķir T-800 brīvo gribu un nosūta viņu pagātnē ar pamācību mācīties no Džona.
No fanfikta gribētos vairāk nekā divas sliktas beigas, kas pastiprina oriģinālās filmas morālās idejas. Ja jau doties pa tiešā un tumšā ceļa, varēja to izdarīt iespaidīgāk — piemēram, epilogā ļaut ar paša T-800 rokām nežēlīgi sagraut pretestību Skynet pusē. Tad paplašinātās nākotnes ainas jēga būtu skaidrāka — pašlaik tās šķiet tukša, absurdi īsas spēles paildzināšana. Taču Terminator 2D rīkojas maksimāli garlaicīgi un "droši".
Terminator 2D ir grūti nosaukt par pilnvērtīgu spēli. Tā ir drīzāk atrakcija faniem un nostaļģiski noskaņotiem Mega Drive laiku veterāniem. Vāji savstarpēji saistītu mini-spēļu komplekts, kurās, izņemot retrostilizāciju un fanu apkalpošanu, nav nekā cita. Papildus skrējieni ir laika izšķiešana, lai gan neliela.
