Agrīnas izmaiņas neironu tīklu darbībā norāda uz psihozes attīstības risku.
Singapūras Nacionālās universitātes pētnieki atklāja: jaunu cilvēku ar paaugstinātu psihozes attīstības risku smadzenes sāk darboties citādi krietni pirms parādās pirmie klīniskie simptomi.
Pētījums, publicēts žurnālā Molecular Psychiatry (MP), parādīja, ka savienojamības traucējumus starp galvenajām smadzeņu jomām — jo īpaši pieres un deniņu daivās — var fiksēt gadiem pirms iespējamās slimības attīstības.
Pētnieki izmantoja smadzeņu tīklu analīzi un atklāja, ka augsta riska grupā neironu tīkli mazāk efektīvi apstrādā informāciju: lokālās saites ir vājinātas, bet mijiedarbība starp attālām zonām ir apgrūtināta. Turklāt tiem, kuriem vēlāk attīstījās psihoze, šīs izmaiņas bija izteiktākas. Neskatoties uz minimālajiem simptomiem izmeklēšanas brīdī, smadzeņu tīkli jau uzrādīja raksturīgus traucējumus. Rezultāti balstās uz vairāk nekā 3000 dalībnieku MRT skenējumu analīzi no 31 starptautiska centra.
Autori uzsver, ka psihoze nav pēkšņs stāvoklis, bet ilgstošs bioloģisks process, kuru var atklāt, konstatējot izmaiņas smadzeņu arhitektūrā. Agrīna šādu tīklu traucējumu diagnostika var atvērt «iespēju logu» iejaukšanās veikšanai pirms slimības sākuma, uzlabojot prognozi un samazinot riskus jauniem cilvēkiem.
