Pirmajā gadsimtā mūsu ēras vēsturnieks Jāzeps Flāvijs apgalvoja, ka šo sienu nav iespējams pārvarēt, piebilstot, ka to aizsargā 60 torņi.
Jeruzalemē noslēdzas nocietinājuma sienas fragmenta izrakumi, kas uzcelta otrā gadsimta otrajā pusē pirms mūsu ēras – Hasmoneju dinastijas valdīšanas laikā. Tā atrodas blakus Dāvida tornim Vecajā pilsētā, XIX gadsimta administratīvā kompleksa "Kishle" teritorijā. Atradums tika veikts, veicot Jeruzalemes vēstures muzeja arheoloģijas, mākslas un inovāciju nodaļas izveidi.
"Vēsturiskajos avotos šī teritorija ir pazīstama kā "pirmā siena". Tās izmēri un saglabāšanās pakāpe ir iespaidīgi. Fragmenta garums ir 40 metri, bet sienas platums – pieci metri. Tās būvniecībā tika izmantoti lieli akmeņi, kas rūpīgi savienoti un apstrādāti stilā, kas raksturīgs šim periodam," – stāsta izrakumu vadītāji Amits Reems un Mariona Zindele.
Viņi atzīmē, ka nocietinājumu augstums bija desmit metri. Līdz mūsdienām ir saglabājusies tikai pamats. Hasmoneju periodā tā apjoza arī Siona kalnu. Tās fragmenti tika atklāti tur, Dāvida pilsētā, Dāvida torņa pagalmā un blakus mūsdienu Vecās pilsētas rietumu daļai.
Pirmajā gadsimtā mūsu ēras vēsturnieks Jāzeps Flāvijs apgalvoja, ka šo sienu nav iespējams pārvarēt, piebilstot, ka to aizsargā 60 torņi. Arheologi norāda, ka tā nav sabrukuši laika ietekmē – tās nojaukšana notika mērķtiecīgi. Tomēr jautājums, pēc kura norādījuma tas tika izdarīts, paliek atklāts.
Saskaņā ar vienu no hipotēzēm to izdarīja paši Hasmoneji saskaņā ar vienošanos ar Sīrijas ķēniņu Antioku VII Sidetu, kuram izdevās atgūt Jūdeju Seleukīdu impērijas varā pēc Jeruzalemes aplenkuma 134–132. gadā pirms mūsu ēras. Saskaņā ar Jāzepu Flāviju Jūdejas valdnieks Jochanan Hirkans izmantoja Dāvida ķēniša kapā paslēptās dārgumus kā kontribūciju un izpildīja uzvarētāja prasību par sienas nojaukšanu.
Otrā versija ir tāda, ka to izdarīja ķēniņš Hērods, nojaucot savu priekšteču būves, lai nostiprinātu savu pārākumu pār Hasmonejiem un atbrīvotu vietu savai monumentālajai arhitektūrai.
Arheoloģiskie atradumi, kas attiecas uz Jeruzalemes aplenkumu no Antioka Sideta, tika atklāti izrakumos, kas veikti pagājušā gadsimta 80. gados. Tie ir akmeņi katapultēm, bultu gali un svina munīcija. Jāatzīmē arī, ka, neskatoties uz visiem centieniem, Sīrijas ķēniša armijai neizdevās pārvarēt pilsētas sienu.
