Zinātnieki no Londonas mēģināja zinātniski noteikt, kurš dzīves skatījums — optimistisks vai pesimistisks — labāk palīdz mums orientēties pasaulē un uzturēt veselību. Pētījums parādīja: abām pozīcijām ir savas priekšrocības, un to ietekme uz organismu ir daudz sarežģītāka, nekā šķiet.
Kā darbojas uztveres modelis
Speciālisti Londonas Universitātes koledžā izstrādājuši matemātisku vienādojumu, kas ļauj novērtēt, cik cilvēks ir nosliece uz optimismu vai pesimismu. Modelis analizē reālus notikumus, to notikšanas varbūtības un to, kā mēs interpretējam šos datus. Piemēram, ja prognoze sola 60% lietus, bet cilvēks ir pārliecināts, ka paliks sauss, — tas ir klasiskā optimisma piemērs.
Ar vecumu uzskati mainās: cilvēki biežāk pamanām negatīvus iznākumus un kļūst piesardzīgāki. Jaunieši, savukārt, ir nosliece skatīties uz pasauli gaišāk — nevis no neaizskaramības sajūtas, bet gan no dabiskas pozitīvas nākotnes novērtējuma.
Kas notiek optimistu smadzenēs
Pētījumi, izmantojot neiroattēlu veidošanu, parādīja, ka optimistiem aktīvākas ir neironu ķēdes, kas pastiprina pozitīvas emocijas. Tas saistīts ar dopamīnu — neirotransmiteru, kas nosaka, kā mēs uztveram labo un sliko.
Zinātnieki arī atklāja, ka uz dopamīna receptoru darbību var ietekmēt, izmantojot transkraniālo magnētisko stimulāciju. Šī metode ļauj mainīt notikumu uztveri, regulējot noteiktu smadzeņu zonu aktivitāti. Pag пока tas ir tikai pirmie soļi, bet tie atver perspektīvas nākotnes psiholoģiskās palīdzības metodēm.
Kas ir veselīgāk veselībai
Izrādās, ka stingra atbilde nav. Optimisti biežāk riskē un vieglāk virzās uz priekšu, kas var palīdzēt mērķu sasniegšanā. Bet tajā pašā laikā viņi ir nosliece ignorēt iespējamos draudus. Pesimisti ir uzmanīgāki, piesardzīgāki un labāk pamanām draudus, kas samazina neapdomīgu lēmumu pieņemšanas iespējamību.
Šie dati var palīdzēt izstrādāt jaunus pieejas psihoterapijā, kas ļauj cilvēkiem precīzāk novērtēt savu rīcību sekas un kļūt psiholoģiski elastīgākiem.
