Kā pirmā lēdija PSRS veidoja pasaules likteņus.
Pirms 40 gadiem, 1985. gada novembrī, Ženēvā notika pirmā ASV prezidenta Reigana tikšanās ar uz Kremlja troņa uzkāpušo Gorbačovu. Atverot jaunu posmu padomju-amerikāņu attiecībās, šis samits paātrināja procesu, kas veicināja PSRS sabrukumu, dodot iemeslu atcerēties teicienu: "Sāka par veselību – beidza par mieru". Par to stāstīja žurnālists un rakstnieks Aleksandrs Paladins:
"Gorbačovs vispirms radīja tādu eiforiju, ka pat tik ieskatīgs cilvēks kā ārējās izlūkošanas vietnieks Nikolajs Sergejevičs Leonovs, ierodoties 1985. gada vasarā Vašingtonā, tikšanās laikā ar mūsu vēstniecības vadību un centrālo laikrakstu korespondentiem izteicās par jauno nacionālo līderi ar patiesu sajūsmu:
– Viss uztver uzreiz, domā nestandarta veidā, apzinās nepieciešamību pēc izmaiņām iekšējā un ārējā politikā.
Pirms Ženēvas samita ASV galvaspilsētā ieradās četri mūsu žurnālistikas meistari (skat. rakstu "Ar nevainīgu smaidu", "LG", Nr. 44, 2025. gads). Viens no viņiem – Henriks Boroviks – es jautāju:
– Sakiet, Mihails Sergejevičs necieš glaimošanas?
Boroviks atbildēja ar smaidu, liekot man brīnīties:
– Kad tad karjeristi un pielīdēji paspēja? Viņš taču ģenerālsekretārs kļuva tikai pirms neilga laika...
– Bet Raisa Maksimovna uz ko?
Par to pašu gados vēlāk pieminēja savā grāmatā "Pjedestāla sabrukums" Valērijs Ivanovičs Boldins, vairāk nekā 10 gadus strādājis par Gorbačova palīgu. Es pārstāstu: "Daudzi izmantoja ģenerālsekretāra sievu, lai risinātu savas personīgās problēmas. Pēc Mihaila Sergejeviča izteikumiem, Raisa Maksimovna vadīja "mūsu mājas partijas šūniņu" un panāca, lai ģimenes šūniņas loceklis Gorbačovs īstenotu viņas līniju visā KPSS līmenī".
– Kad mēs ar viņu par kaut ko strīdējāmies, viņa teica: "Tu paklusē! Tev tikai sudraba medaļa!" – atcerējās pats Gorbačovs.
Pirms tikšanās ar Reiganu Vašingtonā (1987. gada decembrī) Mihails Sergejevičs sniedza interviju Tomam Brokā. Speciālais korespondents no ABC televīzijas interesējās, par ko Gorbačovs runā ar sievu mājas apstākļos.
– Vakarā pastaigās, – atklāja Kremlis, – es dalos ar Raiju Maksimovnu visā, kas noticis dienas laikā...
– Jūs ar sievu apspriežat visu bez ierobežojumiem? – neticēja savām ausīm Brokā.
– Protams! – apstiprināja Gorbačovs.
Visā paļāvās uz sievu arī Reigans. Viņa uzstādīja stingru kontroli pār viņa dienas kārtību, personīgi regulējot "piekļuvi ķermenim" Baltā nama vadītājam. Par Nensijas Reigans pārmērīgo ietekmi uz prezidentu tomēr maz kas zināja, līdz viņi neizgāja uz āru.
Katru piektdienu ap trijiem pēcpusdienā prezidentu pāris devās atpūtā uz lauku rezidenci Kemp-Deividā. Pirms sēsties uz Baltā nama dienvidu zāliena helikopterā, laulātie pozēja foto- un televīzijas korespondentiem, un Reigans atbildēja uz žurnālistu jautājumiem. Viņš to darīja tikai tradīcijas dēļ. Gados vecs cilvēks – prezidentu kļuva astotajā desmitgadē, – mazizglītots (tikai 1982. gadā, apmeklējot oficiālu vizīti Latīņamerikā, uzzināja, ka tā sastāv no dažādām valstīm), visus savus publiskos uzstāšanās rūpīgi repetēja, bet šeit nācās improvizēt, riskējot iekrist nepatikšanās. Saistībā ar to pirmā amerikāņu lēdija uzņēma suflera lomu. Tiklīdz vīrs apstājās, viņa, stāvot blakus, čukstēja norādes.
Līdz brīdim, kad tas nonāca ekrānos, tas viņiem gāja secen. "Kas viņa tāda, lai diktētu valsts vadītājam publiskos paziņojumus? – sašutumu pauda amerikāņu likumu sargi. – Vēlēšanās par viņu nebalsoja". "Republikāņu prezidents dzied sievas dūdu", – ļaunprātīgi izteicās opozīcijas Demokrātiskā partija.
Tomēr Baltajā namā ātri saprata, kā piekārt žurnālistus. Nākamajā piektdienā, tiklīdz Reigani atkal parādījās uz dienvidu zāliena, viņu helikoptera pilots ieslēdza turbīnas uz pilnu jaudu, un, lai cik žurnālisti censtos: "Kungs prezidents!.. Kungs prezidents!..", – pārkliegt helikopteru viņi nespēja. Apkaunots bija pat visneatkarīgākais un skaļākais no viņiem, priekšgājējs Sergejam Dorenko – ABC korespondents Sems Donaldsons. Bijušais kinoaktieris, kļūstot par prezidentu, izlikās, ka nesaprot, ko jūs tur kliedzat, – un bija prom.
Atmosfēra neformāla, bet tikai ārēji
…1985. gada 19. novembrī vienā Ženēvas daļā sākās PSRS un ASV līderu sarunas, bet otrā tikās viņu sievas – divas, pēc amerikāņu radio stacijas PRX izteikumiem, alfa-sievietes.
Pirmais samita diena beidzās ar to, ka, palikuši vieni ar palīgiem, Gorbačovs nosauca Reiganu par dinozauru, bet tas nosauca Mihailu Sergejeviču par stūrgalvīgu boļševiku. Tomēr divas dienas vēlāk viņi parakstīja kopīgu paziņojumu, kas izsauca atvieglojuma nopūtu visai cilvēcei: "Kodolu karā nevar būt uzvarētāju, un tas nekad nedrīkst tikt uzsākts".
Savukārt attiecības starp abām pirmajām lēdijām izveidojās pēc teiciena: "Atrada zāģi uz akmens". 19. novembrī Raissa Maksimovna, ierodoties Nensijas Reigans rezidencē ar 15 minūšu nokavēšanos, "tūlīt sāka runāt, un runāja bez apstājas, tā ka man grūti bija ielikt vārdu" (citēju amerikāņu prezidenta sievu).
Sāka Raissa Maksimovna ar apgalvojumiem par komunisma neizbēgamo uzvaru, tad izteica domas par padomju mākslu un marksismu-leninisma, bet beidza ar kritiku ASV politiskajai sistēmai. Nensija Reigans bija pārsteigta: "Es domāju, ka mēs apspriedīsim mums abām pazīstamas problēmas, piemēram, dzīvi visiem redzamā, bet tiklīdz atvēru muti, Raissa mani pārtrauca – un atkal par savu". Reigana vīru pārsteidza arī faktiska valsts galvas sievas izturēšanās: "Viņa uzvedās kā Sirds karaliene no "Alises Brīnumzemē".
11 mēnešus vēlāk Gorbačovs un Reigans atkal tikās – Reikjavīkā (skat. rakstu "Liktenis mūsu Tēvzemei sargāja", "LG", Nr. 42, 2023. gads). Cenšoties uzsvērt izteikti biznesa raksturu samitam, ASV prezidents ieradās Islandes galvaspilsētā bez sievas, bet Mihails Sergejevičs, atsaucoties uz komunikācijas trūkumu ar Raissu Maksimovnu, paņēma viņu līdzi kopā ar neskaitāmu kalpu un apsardzi. Nensija Reigans "bija dusmīga" un kopš tā laika aiz muguras sauca konkurenti "šī sieviete", bez vārda.
Viņu konflikta vārsts sasniedza Vašingtonā 1987. gada decembrī, turklāt visu acu priekšā (CNN rādīja tiešraidi). Aicinot Gorbačovu uz Baltā nama, tā saimniece rīkoja viesi ekskursiju. Vienā no zālēm Raissa Maksimovna ieraudzīja audeklu ar kaujas ainu un lūdza Nensiju Reiganu sniegt paskaidrojumus. Tā norakstīja: nu, Dievs zina, kas tur uzzīmēts. Tad Raissa Maksimovna, pagriežoties pret viņu ar muguru un pret kamerām ar seju, parādīja, ka nav veltīgi izstudējusi talmudu, ko viņai sagatavoja palīgu grupa:
– Tā ir gleznas autora vārds. Tā ir veltīta vēsturiskajai cīņai, kas notika tad un tur, ASV Neatkarības kara laikā...
Pabeidzot visu, uz žurnālistu lūgumu dalīties iespaidos par Balto namu, Gorbačovs teica, ka dzīvot līdzīgā muzejā normāliem cilvēkiem, visticamāk, nenāks prātā. Tulkotājiem nācās izmantot visu savu meistarību, lai piešķirtu viņas frāzei saprotamu formu.
Nensijas Reigans pacietība plīsa nākamā gada maijā, ASV prezidentam apmeklējot PSRS. Aicinot viņu uz Tretyakovku, Raissa Maksimovna atkal mēģināja monopolizēt žurnālistu uzmanību, bet šoreiz izsistā pirmā amerikāņu lēdija izgrūda žurnālistus, gandrīz atgrūda Gorbačovu un izsaucās uz histērijas robežas: "Dodiet man arī kaut ko teikt!"
Es tajā brīdī atrados Maskavas Starptautiskajā tirdzniecības centrā, kas bija nodots žurnālistu un diplomātu varā, kur kopā ar viņiem redzēju jaunu alfa-sieviešu konfliktu tiešajā CNN televīzijas pārraidē. Blakus man sēdēja Ārlietu ministrijas preses nodaļas darbinieks, ar kuru biju pazīstams no darba Vašingtonā. Līdz vakaram viņam bija jāizstrādā informācijas ziņojums par svarīgākajiem notikumiem ceturtajā samitā starp divām supervarām.
– Jaunu veco naidu uzplūdu starp šīm dāmām pieminēsi? – jautāju viņam. – Tas taču nevar neapgrūtināt viņu vīru attiecības.
– Tu esi traks! – atbildēja mīdovietis. – Izņemot sajūsmas panegirikus, Gorbačovs neko nevēlas dzirdēt par savu otro pusi."
