Ik gadu Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā tiek iekļautas jaunas latviešu tradīcijas, paražas un prasmes - no makšķerēšanas tīklu izgatavošanas līdz tautas sēņu lasīšanai. Šodien apstiprināta sešu jaunu vērtību iekļaušana.
Viena no tām ir spēle uz harmonikas (ermoņika). Bez šī instrumenta kādreiz bija grūti iedomāties kāzas, balli vai ciema sēdes Latgalē. Mednevas ciemā katru gadu notiek harmonikas festivāls, pateicoties kuram dzīva muzikālā tradīcija tiek uzturēta dzirdēšanā.
„Priecē, ka harmoniku māca gan jaunieši, un viņiem tas patīk: tikai no „harmonikas” var izvilkt tieši to skaņu, kādu vēlies,” sacīja Mednevas tautas nama vadītāja Skaidrīte Šaičāne.
Līdz šim sarakstā bija iekļautas kultūras telpas suitus, līvus, kā arī Rucava, Nīca, Bārta un Piebalga. Tagad tām pievienojusies arī kultūras telpa Nautrēnu Latgalē.
Statuss sarakstā palīdz saglabāt tradīcijas, paaugstināt atpazīstamību un piedalīties projektos, lai piesaistītu papildu finansējumu.
Sarakstā iekļautas arī pirts tradīcija un novuss - Latvijas nacionālā galda spēle. Vēl viena jauna pozīcija - zušu makšķerēšana Salacā un Svetupē.
„Daudzi nezin, ka mēs ar to nodarbojamies. Redz zušu tirgū - domā, no Lietuvas vai vēl no kurienes. Bet izrādās, ka mūsu, vietējie,” stāsta tradicionālās zušu dīķa (tača) īpašnieks Svetupē Nikolajs Koļuškins, ziņo LSM.lv.
Atsevišķā lēmumā statuss piešķirts arī talkai - kopīgajam sabiedriskajam darbam. Pēdējos gados kustība ieguvusi jaunu mērogu, pateicoties ikgadējai Lielajai talkai, kas vērsta uz valsts tīrīšanu un labiekārtošanu.
„Mums ir talkas kūtsmēslu, kartupeļu, pļaušanas - tas ir ļoti izplatīts darba veids. Svarīgi teikt, ka tas ir arī mantojums: tam ir sava folkloriskā vide, savi paražas, īpaši ēdieni ar saimnieci pie ugunskura. Šodien pie tiem pievienojušās arī „digitālās” talkas,” uzsver nemateriālā mantojuma eksperte Gita Lancerē.
Nacionālais nemateriālā kultūras mantojuma saraksts tiek veidots kopš 2017. gada. Tagad tajā ir 46 vērtības.
