Ieslodzītie, kuri pārvietoti no Zviedrijas uz Tartu cietumu Igaunijā, sūdzējušies par diskrimināciju ādas krāsas, reliģiskās piederības un tautības dēļ, kā arī par ēdināšanu, sadzīves apstākļiem un ierobežotām iespējām sazināties ar tuviniekiem. Cietuma administrācija, atbildot uz apsūdzībām, uzsvērusi, ka atšķirības starp Igaunijas un Zviedrijas ieslodzījuma vietu sistēmām nenozīmē sliktākus soda izciešanas apstākļus.
Vairāki ieslodzītie, kuri no Zviedrijas pārvietoti uz Igauniju soda izciešanai, publiskojuši atklātu vēstuli, kurā apsūdz Tartu cietuma darbiniekus aizspriedumainā attieksmē un kritizē ieslodzījuma apstākļus. Par to ziņo aģentūra BNS, atsaucoties uz Zviedrijas izdevumu «Kriminalvårdsmagasinet».
Vēstules autori, kuru vārdi netiek atklāti, norāda, ka attieksme pret ieslodzītajiem ir atkarīga no viņu ādas krāsas, reliģiskās piederības un etniskās izcelsmes. Viņi arī apgalvo, ka apstākļi neatbilst viņu gaidām un apgrūtina saziņu ar tuviniekiem.
Pēc vēstules publicēšanas uz pārmetumiem atbildēja Tartu cietuma direktore Merle Ulsta. Viņa noraidīja ieslodzīto vispārējo apstākļu vērtējumu, apliecinot, ka viņu tiesības tiek aizsargātas, un norādīja, ka atšķirības starp abu valstu noteikumiem nenozīmē, ka Igaunijas ieslodzījuma vietu sistēma ir sliktāka par Zviedrijas sistēmu.
Jautājumi par «Islāma valsti» (IS/ISIS) un pārbaudes atkarībā no ādas krāsas
Pēc atklātās vēstules autoru teiktā, Tartu cietuma darbinieki dažiem ieslodzītajiem uzdevuši jautājumus par viņu izcelsmi un ārieni. Piemēram, viņiem jautāts par iespējamiem sakariem ar teroristisko organizāciju «Islāma valsts» (IS/ISIS), kā arī par to, vai viņu ģimenes locekļi piedalījušies karā Sīrijā.
Ieslodzītie min arī konkrētus iespējamas nevienlīdzīgas attieksmes piemērus. Pēc viņu apgalvojumiem, vienam tumšādainam ieslodzītajam pārbaudīts mutes dobums, savukārt citam ieslodzītajam ar gaišu ādas krāsu šāda pārbaude nav veikta.
Citā gadījumā, kā teikts vēstulē, tumšādainam ieslodzītajam atteikts CD atskaņotājs, lai gan citi ieslodzītie šādas ierīces saņēmuši.
Publiskotajos materiālos nav sniegti neatkarīgi pierādījumi, kas apstiprinātu šos gadījumus.
Ieslodzītie apgalvo, ka viņus atturējuši no saziņas ar žurnālistiem
Vēstules autori arī norāda, ka cietuma darbinieki viņus brīdinājuši atturēties no saziņas ar plašsaziņas līdzekļiem. Pēc ieslodzīto teiktā, viņiem sacīts, ka saziņa ar žurnālistiem var apgrūtināt kontaktus ar tuviniekiem un pat radīt riskus Igaunijas un Zviedrijas attiecībām.
Ieslodzītie uzskata, ka tādējādi tiek ierobežotas viņu iespējas publiski runāt par problēmām un panākt savu sūdzību izskatīšanu.
Nepietiekams dušu skaits, vienveidīga ēdienkarte un problēmas ar veļas mazgāšanu
Liela vēstules daļa veltīta sadzīves apstākļiem Tartu cietumā. Pēc ieslodzīto teiktā, iestādē nav pietiekami daudz dušu un ir ierobežotas veļas mazgāšanas iespējas.
Neapmierinātību izraisa arī ēdināšana. Autori apgalvo, ka ēdienkarte praktiski nemainās, vistas gaļa ir galvenais olbaltumvielu avots gandrīz katrā ēdienreizē, bet augļi tiek piedāvāti tikai trīs reizes nedēļā. Turklāt, pēc viņu teiktā, ēdiena porcijas tiek svērtas.
Ieslodzītie sūdzas arī par darba un citu organizētu nodarbību trūkumu. Viņi apgalvo, ka līdz šim viņiem nav bijusi iespēja iesaistīties šādās aktivitātēs, lai gan, pēc viņu izpratnes par pārvietošanas līguma nosacījumiem, viņiem būtu jānodrošina nodarbinātība 30 stundas nedēļā.
Grūtības sazināties ar tuviniekiem un praktizēt reliģiskos rituālus
Vēl viena sūdzību grupa attiecas uz saziņu ar tuviniekiem. Vēstules autori ziņo par ilgstošu korespondences piegādi un problēmām ar videozvanu organizēšanu. Viņi arī uzskata, ka iespējas veikt reliģiskos rituālus ir nepietiekamas.
Turklāt ieslodzītie apšauba, vai pašreizējie apstākļi nodrošina nepieciešamo medicīnisko aprūpi, rehabilitāciju un sagatavošanos atgriešanās procesam sabiedrībā pēc atbrīvošanas.
Vēstules autori aicina Zviedrijas varas iestādes un atbildīgās amatpersonas izmeklēt viņu pārvietošanas apstākļus uz Igauniju un pārbaudīt, vai tiek ievērotas viņu tiesības.
Vienlaikus viņi uzsver, ka nemēģina izraisīt līdzjūtību, bet pieprasa tādus pašus apstākļus, kādi tiek nodrošināti Zviedrijas ieslodzījuma vietās.
«Mēs izdarījām noziegumus Zviedrijā. Mums jābūt tādām pašām tiesībām un apstākļiem kā Zviedrijas cietumos,» teikts vēstulē.
Tartu cietuma administrācija atbildējusi uz apsūdzībām
Pēc atklātās vēstules publicēšanas Tartu cietuma direktore Merle Ulsta izplatīja paziņojumu, ko 17. oktobrī publicēja izdevums «Kriminalvårdsmagasinet».
Ulsta uzsvēra, ka Igaunijā tiek ievērotas cilvēktiesības un ieslodzījuma vietu sistēmas darbību uzrauga gan valsts, gan starptautiskās institūcijas, tostarp tieslietu kanclers, tiesas un Eiropas Padome.
Pēc viņas teiktā, ieslodzīto pārvietošana uz citu valsti neizbēgami nozīmē nepieciešamību pierast pie jauniem noteikumiem un dienas režīma.
«Mēs saprotam, ka ierašanās cietumā citā valstī, kur spēkā ir citi noteikumi un dienas režīms, var radīt jautājumus un neapmierinātību. Zviedrijas ieslodzīto uzņemšana ir jauna situācija visām iesaistītajām pusēm, un tā prasa savstarpēju pielāgošanos. Tomēr tas neattaisno nepatiesas apsūdzības vai apmelojošus izteikumus,» sacīja direktore.
Viņa norādīja, ka Tartu cietums darbojas saskaņā ar Igaunijas normatīvajiem aktiem, nevis Zviedrijas likumiem.
Ulsta atzina, ka starp abu valstu ieslodzījuma vietu sistēmām patiešām pastāv daudzas atšķirības, taču tas nenozīmē, ka apstākļi Igaunijā ir sliktāki.
Direktore apliecināja, ka visiem ieslodzītajiem tiek garantēti humāni un cilvēka cieņai atbilstoši apstākļi, viņu tiesību un drošības aizsardzība, kā arī atbalsts rehabilitācijā un atgriešanās procesā sabiedrībā.
«Humāni apstākļi nenozīmē visu vēlmju izpildi»
Merle Ulsta norādīja, ka cietuma administrācija regulāri izvērtē saņemtās sūdzības un ir gatava mainīt līdzšinējo praksi, ja kritika ir pamatota un ierosinātās izmaiņas veicina ieslodzīto veiksmīgu rehabilitāciju.
Vienlaikus viņa uzsvēra, ka humāni apstākļi nenozīmē visu soda izciešanas laikā izteikto vēlmju apmierināšanu vai visu to ērtību nodrošināšanu, pie kurām ieslodzītie varētu būt pieraduši ārpus cietuma.
Direktore atsevišķi komentēja arī saziņu starp darbiniekiem un ieslodzītajiem. Pēc viņas teiktā, ikdienas komunikācija galvenokārt notiek angļu valodā, bet nepieciešamības gadījumā tiek izmantoti tulkošanas rīki.
Cietuma darbinieku pienākums ir ne tikai nodrošināt drošību, bet arī profesionāli sazināties ar ieslodzītajiem, skaidrot spēkā esošos noteikumus, atbildēt uz jautājumiem un novērst konfliktus.
Igaunija neplāno kopēt Zviedrijas cietumu sistēmu
Ulsta atzina, ka daži ieslodzītie sākotnēji, iespējams, nevēlējās izciest sodu Igaunijā. Viņa norādīja, ka Igaunijas cietumu dienests cieši sadarbojas ar Zviedrijas kolēģiem, lai nodrošinātu sistēmas pienācīgu darbību un risinātu radušās problēmas.
Direktore uzsvēra, ka administrācija ņem vērā kritiku un ir gatava uzlabot tos aspektus, kuros patiešām nepieciešamas pārmaiņas.
«Mūsu mērķis nav kopēt Zviedrijas cietumu sistēmu, bet gan nodrošināt, lai Zviedrijas ieslodzītie izciestu sodu Igaunijā drošos, cilvēka cieņai atbilstošos un likumīgos apstākļos. Mūsu vērtējumā tas ir izdevies,» noslēgumā norādīja Ulsta.
Vienlaikus publiskotajā paziņojumā direktore nesniedza atsevišķus skaidrojumus par konkrētajiem iespējamās rasu diskriminācijas gadījumiem, jautājumiem par «Islāma valsti», atteikumu izsniegt CD atskaņotāju, kā arī sūdzībām par ēdināšanu un nodarbību trūkumu.
Tādējādi administrācija noraidīja vispārējās apsūdzības par neatbilstošiem ieslodzījuma apstākļiem, taču daļa ieslodzīto konkrēto sūdzību palika bez publiskas atbildes.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru