Izmeklēšana: Latvijas iedzīvotāji kļuvuši par Igaunijas firmu īpašniekiem nelicencētu kazino shēmās 0 283

Nelicencētu tiešsaistes kazino naudas legalizācijas shēmās izmantoti vismaz 24 Igaunijā reģistrēti uzņēmumi, kuru īpašnieki vai direktori ir Latvijas iedzīvotāji, ziņo portāls LSM.lv, atsaucoties uz Latvijas Radio raidījuma "Atvērtie faili" un Igaunijas laikraksta "Äripäev" kopīgu izmeklēšanu.

Saskaņā ar izmeklēšanā noskaidroto shēmā iesaistītas desmitiem Igaunijā reģistrētu uzņēmumu, kas naudas pārvedumiem izmantojuši maksājumu iestādes Lietuvā, Polijā un citās valstīs. Žurnālisti norāda, ka katrs iesaistītais posms – uzņēmumu formālie īpašnieki, notāri un finanšu starpnieki –, iespējams, nav zinājis darījumu patieso mērķi.

Vairāki uzņēmumu īpašnieki žurnālistiem anonīmi stāstījuši, ka par iespēju kļūt par firmas īpašnieku saņēmuši piedāvājumu nopelnīt vairākus simtus eiro. Parasti viņus pie notāra pavadījusi cita persona, kur tika noformēta pilnvara Igaunijas pilsonim, bet vēlāk periodiski bijis jāparaksta uzņēmuma dokumenti. Saziņa notikusi platformā Telegram, un paši īpašnieki apgalvo, ka par uzņēmumu faktisko darbību neko nav zinājuši.

LSM norāda, ka Eiropā nelegālais tiešsaistes azartspēļu tirgus veido aptuveni ceturto daļu no kopējā tirgus. Lai apietu aizliegumu bankām un maksājumu iestādēm apkalpot nelicencētus kazino, tiek izmantotas uzņēmumu un maksājumu starpnieku ķēdes, kas kazino maksājumus maskē kā citus komercdarījumus.

Izmeklēšanā secināts, ka vairums uzņēmumu maksājumu sistēmās bija reģistrēti kā informācijas tehnoloģiju vai tirdzniecības uzņēmumi, nevis azartspēļu operatori. Tas ļāvis kazino spēlētāju maksājumiem izskatīties pēc parastiem pirkumiem.

Žurnālisti norāda, ka visiem Latvijas pilsoņiem, kuri kļuvuši par šo uzņēmumu īpašniekiem, pie notāra bija jānoformē pilnvaras Igaunijas pilsoņiem. No aptuveni 20 identificētajām pilnvarām 13 apstiprinātas pie vienas Latvijas notāres. Notāre skaidrojusi, ka šāds dokumentu skaits aizdomas nav radījis, jo birojs divarpus gadu laikā apliecinājis vairāk nekā 3500 līdzīgu dokumentu.

Izmeklēšanā minēts arī Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmums "Fyst Tech". Žurnālistu rīcībā esošie dokumenti un agrāk uzņēmuma mājaslapā publicētā informācija liecinot, ka kompānija piedāvājusi uzņēmumu kontu atvēršanas un maksājumu infrastruktūras pakalpojumus. Savukārt uzņēmuma pārstāvji kategoriski noliedz jebkādu saistību ar Igaunijā reģistrētajām firmām vai nelicencēto azartspēļu biznesu.

Izmeklēšanā pieminēta arī "Industra Bank", kurā 2021. gadā konti bijuši divām Igaunijas kompānijām. Banka, atsaucoties uz normatīvajiem aktiem, atteikusies komentēt konkrētus klientus un darījumus, vienlaikus uzsverot, ka ievēro visas klientu izpētes un aizdomīgu darījumu uzraudzības prasības.

Arī Finanšu izlūkošanas dienests un Latvijas Banka atteikušies komentēt, vai par konkrētajiem darījumiem saņemti ziņojumi vai veikta izmeklēšana.

Latvijas licencēto azartspēļu biedrības izpilddirektore Līga Līce norādījusi, ka 2025. gadā legālā tiešsaistes azartspēļu tirgus apjoms Latvijā sasniedza aptuveni 171 miljonu eiro, bet nelegālā tirgus apmērs lēsts 62 miljonu eiro apmērā. Pētnieku aplēses liecina, ka līdz 2030. gadam nelegālo kazino dēļ nesamaksātie nodokļi Latvijā varētu sasniegt 90 miljonus eiro.

Savukārt Valsts ieņēmumu dienests informē, ka kopš 2014. gada pieņemti 4176 lēmumi par nelegālo azartspēļu vietņu bloķēšanu, kas attiecas uz 597 organizētājiem un starpniekiem. VID norāda, ka nelegālo piedāvājumu apkarošanā sadarbojas ar bankām un interneta pakalpojumu sniedzējiem.