Noteikumu par cilvēkam uzbrukušu suņu turēšanu izstrāde kavējās viedokļu saskaņošanas dēļ 0 221

Ministrijā uzsver, ka dialogs ar iesaistītajām pusēm ir būtisks, lai regulējums būtu pārdomāts, sabalansēts un efektīvi piemērojams praksē, jo noteikumu mērķis ir nodrošināt efektīvu sabiedrības aizsardzību, vienlaikus ievērojot dzīvnieku labturības principus un paredzot samērīgu, atbildīgu un pamatotu rīcību ar dzīvniekiem.

Tāpat ZM norāda, ka Carnikavā notikušais suņu uzbrukums bērniem ir dzīvnieku īpašnieka pilna atbildība par notikušo.

ZM skaidro, ka no 2026. gada 1. jūlija spēkā esošais Dzīvnieku aizsardzības likums ir būtiski pastiprinājis prasības un sekas gadījumos, kad suns nodarījis kaitējumu cilvēkam. Gadījumos, kad cilvēkam nodarīti smagi miesas bojājumi vai iestājusies nāve un par to suņa īpašnieks vai turētājs ir saukts pie kriminālatbildības, likums paredz arī suņa eitanāziju. Līdz ar to patlaban spēkā esošais regulējums paredz daudz stingrāku rīcību nekā iepriekš un jau nosaka tiesiskās sekas nopietnos suņa uzbrukuma gadījumos.

Vienlaikus ZM ir izstrādājusi MK noteikumu projektu "Citam dzīvniekam vai cilvēkam uzbrukuša suņa turēšanas noteikumi", kas ir iesniegts Valsts kancelejā turpmākai virzībai. ZM uzsver, ka šo MK noteikumu mērķis nav noteikt, kā rīkoties pašā suņa uzbrukuma brīdī, un tie nav paredzēti, lai aizstātu Dzīvnieku aizsardzības likumā jau noteiktās tiesiskās sekas. Likums jau nosaka rīcības pamatprincipus un sekas gadījumos, kad suns ir uzbrucis cilvēkam.

Ministrijā uzsver, ka iepriekš izstrādātais MK noteikumu projekts par citam dzīvniekam vai cilvēkam uzbrukuša suņa turēšanu tādu situāciju, kāda notika Carnikavā, nerisina, jo Dzīvnieku aizsardzības likums jau skaidri nosaka dzīvnieka īpašnieka atbildību par nodarīto.

ZM skaidro, ka sagatavoto MK noteikumu uzdevums ir detalizēti noteikt turpmāko kārtību pēc notikuša incidenta - prasības suņa turpmākai turēšanai, tā īpašnieka vai turētāja pienākumus, kā arī citus praktiskus jautājumus.

Tādēļ ir būtiski nošķirt divus jautājumus - rīcību pēc suņa uzbrukuma un turpmāko rīcību ar suni pēc notikušā incidenta. Pirmais jautājums jau ir reglamentēts Dzīvnieku aizsardzības likumā, savukārt izstrādāto MK noteikumu mērķis ir noteikt turpmāko suņa turēšanu un īpašnieka pienākumus, atzīmē ministrijā.

Jau ziņots, ka Zaļo un zemnieku savienības politiskajā pārraudzībā esošajai ZM jāuzņemas atbildība par regulējuma nepabeigtību attiecībā uz cilvēkiem uzbrukušu suņu turēšanas režīmu, sociālajos medijos pavēstījis Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS).

Komentējot divu suņu uzbrukumu Carnikavas bērnudārza "Riekstiņš" audzēkņiem, viņš atgādināja, ka no 2026. gada 1. jūlija spēkā ir jauns likuma regulējums par suņiem, kas uzbrukuši cilvēkam. Premjers atzīmēja, ka likuma grozījumu praktiskai piemērošanai ZM līdz 1. jūlijam bija jāizstrādā MK noteikumi par uzbrukuša suņa turēšanas režīmu. Tie paredzētu stingrākas prasības - uzpurni, īsu pavadu, pilngadīgu pavadoni un citus ierobežojumus, taču noteikumi vēl nav pieņemti.

Kulbergs uzsvēra, ka valstī nav pilnībā ieviests jaunajā regulējumā paredzētais drošības režīms pēc suņa uzbrukuma, un par šī regulējuma nepabeigtību politiskā atbildība gulstas uz ZM.

Kā ziņots, piektdien, 4. septembrī, Carnikavā 19 bērnudārza bērnu grupa skolotājas un skolotāja palīga pavadībā bija devusies iepriekš saskaņotā pastaigā ārpus izglītības iestādes teritorijas, ievērojot apstiprināto pastaigas maršrutu. Pastaigas laikā bērnu grupai pietuvojās divi nepieskatīti suņi, kas uzbruka bērniem. Incidentā cietuši seši bērni, no kuriem divi tika hospitalizēti. Cietis arī viens no bērnus pavadošajiem pedagogiem, kurš centās suņus noturēt, lai pasargātu bērnus.

Valsts policijā sākts kriminālprocess saskaņā ar Krimināllikuma 20. nodaļu "Noziedzīgi nodarījumi pret vispārējo drošību un sabiedrisko kārtību".

Suņi ir izolēti no sabiedrības, un par viņu tālāko likteni tiks lemts pēc bērniem noteikto ekspertīžu saņemšanas.

Suņu saimnieks, uzņēmējs Ivo Vasiļevskis raidījumā "TV3 ziņas" skaidroja, ka suņi patlaban atrodas viesnīcā Baltezerā. Viņiem tiek meklēti jauni saimnieki un suņus plānots nošķirt. "To mums ieteica audzētāja. Suņus vajadzētu nošķirt. Kopā viņus atstāt nevajadzētu, jo pastāv risks, ka šāda situācija varētu atkārtoties," viņš skaidroja, norādot, ka labākie risinājumi vēl tiek meklēti, bet pie sevis suņus noteikti neatstāšot.

Viņš arī norādīja, ka suņu izkļūšanu no teritorijas noteikusi vairāku apstākļu sakritība. "Pie mums bija atbraukuši strādnieki, lai labotu kanalizāciju. Viņi nejauši atvēra vārtiņus, kurus nedrīkstēja vērt vaļā, un suņi izmuka ārā," skaidroja suņu saimnieks. Pēc viņa teiktā, strādnieki uzreiz zvanījuši arī policijai, jo tai ir pieejamas kameras, lai varētu suņus atrast.