Cik pelna ieslodzītie Latvijā? Publicēti jaunākie dati par algām un darba vietām 0 393

Ieslodzījuma vietu pārvaldes publiskais pārskats liecina, ka pērn Latvijā darba gaitās bija iesaistīts 761 notiesātais. No tiem 289 strādāja cietumu saimnieciskajā apkalpē, bet 472 bija nodarbināti komersantu izveidotajās darba vietās.

Lielākā atšķirība redzama atalgojumā. Strādājot pie uzņēmējiem, ieslodzītie pēc nodokļu nomaksas vidēji saņēma 282 eiro mēnesī, kas ir gandrīz trīs reizes vairāk nekā cietumu saimnieciskajos darbos, kur vidējā neto alga bija 102 eiro.

Tas nozīmē, ka darbs pie komersantiem ieslodzītajiem nodrošina lielākus ienākumus un vienlaikus ļauj iegūt darba pieredzi, kas var būt noderīga pēc atbrīvošanas.

Visvairāk nodarbināto bija Daugavgrīvas cietumā Daugavpilī. Tur saimnieciskajos darbos strādāja 97 ieslodzītie, bet uzņēmēju darba vietās – vēl 136.

Ieslodzītie bija nodarbināti dažādās nozarēs, tostarp šūšanā, kokapstrādē, tirdzniecībā, iepakojuma materiālu ražošanā un ēdināšanā. Darba vietas cietumos nodrošināja vairāki Latvijas uzņēmumi.

Piemēram, šūšanas jomā ieslodzītie strādāja uzņēmumos "Niso", "Viļakas tekstils" un "Jake", savukārt kokapstrādē – "Domsa", "SC Koks", "Successu" un "Solidis". Citi notiesātie bija nodarbināti arī tirdzniecībā un iepakojuma ražošanā.

Daļa atklātā tipa cietumu ieslodzīto strādāja arī ārpus ieslodzījuma vietu teritorijas. Šādu iespēju izmantoja Olaines un Jēkabpils atklātā cietuma nodaļu notiesātie.

Viņi bija nodarbināti pie tādiem uzņēmumiem kā "Maxima Latvija", "Pata Jēkabpils", "NDB Timber" un "MK dizains".

Ieslodzīto nodarbinātība Latvijā jau vairākus gadus tiek izmantota kā viens no resocializācijas instrumentiem, ļaujot notiesātajiem apgūt darba prasmes un gūt legālus ienākumus arī soda izciešanas laikā.