Latvijā patlaban nav izteiktu etniski organizētu noziedzīgo grupu, taču ģeopolitiskā situācija un citu valstu pieredze liecina, ka arī Latvijā tuvākajā laikā iespējama šādu grupu veidošanās, pirmdien parlamentārās izmeklēšanas komisijā imigrācijas regulējuma izvērtēšanai norādīja Valsts policijas Kriminālizlūkošanas vadības pārvaldes 2.nodaļas galvenā inspektore Agita Ozola.
Latvijā līdz šim apzinātās grupas parasti ietver dažādu tautību pārstāvjus. Pēdējos gados šādas grupas nodarbojas ar dažādām noziedzīgām darbībām. "Narkotikas, akcīzes preces un citas noziedzības jomas, kas var dot ātru peļņu, kā arī šādas grupas arvien biežāk darbojas starptautiskā mērogā," uzsvēra policijas pārstāve.
"Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un Krievijas un Baltkrievijas hibrīdkaru pret ES un pēdējos gados straujo Āfrikas un Āzijas ieceļotāju, kas ierodas Latvijā it kā ar mērķi studēt, skaitu un ņemot vērā ES attīstīto valstu un Skandināvijas pieredzi, var prognozēt, ka arī Latvijā tuvākajā laikā iespējama etnisku noziedzīgu grupu veidošanās," norādīja Ozola.
Atbilstoši citu valstu pieredzei imigrantu - musulmaņu, hinduistu un citas etniskās noziedzīgās grupas ir sarežģīti apkarojamas valodas, kultūras, paražu atšķirību dēļ, tāpēc šīm grupām jāpievērš īpaša uzmanība ne tikai tiesībsargājošo iestāžu līmenī, bet arī valsts un politikas līmenī, uzsvēra Ozola.
Valsts policijas apkopotā informācija liecina, ka 2024., 2025. gadā un šogad līdz 18. martam kopumā par aizdomās turētajiem atzīti 476 trešo valstu pilsoņi.
Eiropas Savienībā (ES) ar terminu "trešā valsts" apzīmē visas valstis, kas nav ne ES dalībvalstis, ne Eiropas Ekonomikas zonas valstis.
Starp aizdomās turētajiem ir 173 Krievijas pilsoņi, 143 Ukrainas un 41 Moldovas pilsonis.
Pārējie ir Baltkrievijas, Indijas, Uzbekistānas, Gruzijas, Armēnijas, Azerbaidžānas, Kazahstānas, Kirgiztānas un Tadžikstānas pilsoņi.
Starp trešo valstu pilsoņu izdarītajiem noziegumiem ir braukšanu reibumā, zādzība un krāpšana nelielā apmērā, krāpšana, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana, narkotiku nelegāla aprite, nolēmuma par aizsardzību pret vardarbību nepildīšana, draudi izdarīt miesas bojājumus un citi.
Parlamentārās izmeklēšanas komisiju pēc 34 deputātu ierosinājuma Saeima lēma izveidot pērn 27. novembrī, lai rastu atbildes uz virkni jautājumu, tostarp, kā tiek īstenotas imigrācijas pieteikumu izvērtēšanas procedūras un kādi pasākumi tiek veikti nelegālās imigrācijas novēršanai, kādas ir patvēruma meklētāju tiesiskā regulējuma problēmas, cik daudz personu pazūd no valsts institūciju redzesloka pēc uzturēšanās atļauju piešķiršanas, kādi ir riski ar termiņuzturēšanās atļaujām un to ļaunprātīgu izmantošanu un vai Latvijai ir iespēja piemērot izņēmumus Eiropas Savienības migrācijas tiesību normu piemērošanā.
